„Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.” (Jāņa 1:16)
Māceklis Jānis rakstīja: „Mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, [..] pilnu žēlastības un patiesības.” (Jāņa 1:14) Tad turpināja: „Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši [..]” (16. pants). Jēzus iemieso žēlastību; Viņš ir pilnīga žēlastība, un šī pilnība plūst arī pār mums.
Jūdžins Pītersons šo Rakstu tekstu iztulkoja šādi: „Mēs visi dzīvojam no Viņa dāsnās pārpilnības dāvanas, dāvanas un atkal dāvanas.” Man šis tulkojums patīk. Tā kā žēlastības būtība ir Dieva labvēlība, kas mums tiek nepelnīti par velti dāvāta, „žēlastība un atkal žēlastība” (burtiskais tulkojums) nozīmētu arī dāvanas un atkal dāvanas. Un Pītersona apraksts, „saņemot dāvanas, dāvanas un atkal dāvanas,” skaidri norāda uz žēlastības dāsnumu. Mūsu Dievs ir pārpilnības Dievs; vārds „skops” nav atrodams Viņa vārdu krājumā. Savā žēlastībā un līdzjūtībā pret grēciniekiem Viņš ir dāsns pret ikkatru, kas aizgājis no mājām.
Mēģināšu kaut nedaudz sasildīt jūsu sirdis: Bībelē bieži sastopami tādi vārdi kā pārpilnība, bagāts, dāsns, un tie visi ir attiecināmi uz Dievu. Kad Mozus lūdza, ka vēlas redzēt Dieva varenību, Kungs atklāja savu raksturu, sacīdams: „Apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā.” (2. Mozus 34:6) Pāvils rakstīja, ka Dievs „spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam.” (Efeziešiem 3:20).
Visnotaļ interesants apraksts. Ja mēs būtu Pāvila redaktori, tad droši vien svītrotu vārdu „daudz”, pamatojot, ka tā ir liekvārdība. Tomēr Pāvils zināja, ko dara; viņš izmantoja tik daudz īpašības vārdu, jo centās aprakstīt to, ko vārdiem pateikt nav iespējams: mūsu Dieva apbrīnojamo spēju nodrošināt visas mūsu vajadzības, paveikt daudz vairāk, nekā mēs spētu lūgt vai pat iedomāties.
Jēzus – Viņš ir mūsu dāsnā Dieva iemiesojums. Savā lielajā mīlestībā Dievs atdeva Debesu lielāko Dārgumu, savu vienīgo Dēlu, lai mums varētu piederēt mūžīgā dzīvība (Jāņa 3:16) – pilnīga dzīve jau tagad (Jāņa 10:10) un mūžībā (1. Jāņa 5:11-12).
Mūsu dāsnajam Dievam neviens grēks nav par lielu, lai to piedotu. Tur, kur ir grēks, atrodama arī liela žēlastība. Dievam neviena situācija nešķiet tik neiespējama, lai nespētu rast risinājumu. Nedz bads, nedz briesmas, nedz slimības, nedz vājums vai spēcīgas kārdināšanas. Pat nāve ne. Elenas Vaitas pēdējā rakstītajā vēstī lasām: „Viņa mīlestība ir tik spēcīga, ka pārvalda visas Viņa spējas un liek darboties visiem iespējamiem Debesu resursiem, lai darītu Viņa ļaudīm labu.” [E. White, Testimonies to Ministers, 519. lpp.]
(Autors – Viljams Džonsons)
