(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
Dzīve dažubrīd šķiet kā viens tests vai pārbaudījums pēc otra. Mazuļiem viens šāds tests ir iemācīties staigāt. Uzsākot mācības, mēs atklājam, ka testi ir primārais veids, lai novērtētu apgūto vielu. Tad mums jānokārto eksāmens, lai iegūtu autovadītāja tiesības. Turpinot studijas, mēs atkal tiekam testēti, kā esam apguvuši nepieciešamās prasmes.
Daudzās profesijās ir nepieciešama sertifikācija, jānokārto speciālas pārbaudes, lai apliecinātu atbilstību un spēju uzņemties atbildību par veicamo darbu. Cilvēkiem pārdošanā katra diena liekas kā tests, cik labi viņi spēj prezentēt produktus un servisu potenciālajiem pircējiem. Pat atpūta var pārvērsties par pārbaudi, kad sacenšamies ar draugiem spēlējot golfu, tenisu vai ko citu. Dzīvē ir arī cita veida testi: veselības problēmas, finanšu grūtības, problēmas attiecībās un pat nelūgtais novecošanas process.
Pirms vairākiem gadiem draugs, kurš labprāt strādāja ar sudrabu, teica, ka, lai atdalītu sārņus, metālu vairākkārt kausē krāsnī. Tikai izturot šo karstuma „testu”, tas tiek atzīts par tīru un derīgu sudrabkalumiem. Dažkārt mēs jūtamies kā sudrabs, kurš tiek kausēts attīrīšanas krāsnī.
Pamatā pārbaudījuma cēloņus saskatām neparedzētos apstākļos vai grūtībās. Bet ir arī cita veida pārbaudījumi. Bībelē par tiem rakstīts Salamana pamācībās 27:21: “Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek pārbaudīts ar saņemto slavu.” (tulkots no angļu valodas) Ne visus pārbaudījumus dzīvē raksturo nepatīkami apstākļi.
Pirmoreiz es to apguvu biznesa konferencē. Viens no labākajiem lektoriem kādu vakaru stāstīja par pārbaudījumiem un grūtībām, ar kurām saskāries savā dzīvē, kā darba zaudējums, veselības problēmas un tuvinieku nāve. Bet es konstatēju, ka es tieku pārbaudīts ar uzslavām. Es biju žurnāla redaktors un laiku pa laikam konferences dalībnieki mani slavēja par to, cik daudz viņiem ir nozīmējuši mani raksti.
Vispirms uzslava nāk kā patīkams pārsteigums un iedrošinājums. Bet man bija izvēle, vai uzslavas uztvert kā pagodinājumu sev un kļūt lepnam par to, vai arī pieņemt kā augstu novērtējumu žurnālam un tā komandai, un tāpat arī Dievam, kurš ņēma aktīvu dalību publikāciju tapšanā. To, ka es tiku pārbaudīts, es apzinājos tikai vēlāk.
Kā ir ar jums? Kā jūs tiekat galā ar uzslavām? Mums visiem patīk saņemt komplimentus un atzinību, bet vai jūs ļaujat, lai tas „jums liek būt par sevi augstākās domās kā vajadzētu” (tulkots no angļu valodas) kā tas ir teikts Romiešiem 12:3? Ir viens drošs ceļš, kā no tā izvairīties – ar nodomu attīstot pazemīgu garu, kā to māca Bībele:
Saglabājiet pazemīgu sirdi. Ir patīkami redzēt cilvēkus, kuri ir pazemīgi, kurus preses uzmanība nepadara lepnus. “Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu.” (Salamana pamācības 29:23).
Saglabājiet adekvātu attieksmi. Ir patīkami saņemt uzslavas, bet ir svarīgi, lai jūs slavē citi, nevis jūs pats. “Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts.” (Mateja 23:12).
Raugieties no pareizās puses. Pat vismazāko panākumu pamatā ir iemaņu, centības, komandas darba, Dieva dotu spēju kombinācija. Mēs to nevaram sasniegt saviem spēkiem. “Toties Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību … Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.” (Jēkaba 4:6,10).
(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)
