(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
“Es tur neko nevarēju mainīt!” “Nelabais man lika to darīt.” “Kārdinājums bija pārāk liels.”
Vai esat dzirdējis – vai pat lietojis – šādus attaisnojumus nepareiziem lēmumiem vai sliktai uzvedībai? Droši vien mēs visi esam. Kāds mans paziņa mēdz teikt: „Es varu pretoties visam, bet ne kārdinājumam.” Pat, ja zinām, kā darīt vai arī nedarīt, mēs bieži rīkojamies pretēji. To raksturo viens vārds, kurš daudziem nepatīk – grēks. Grēku var raksturot kā nepareizu rīcību, zinot, kāda ir pareizā.
Kāpēc tā notiek? Ir daudzi cēloņi, bet viens no tiem ir tas, ka realitātē, ikdienā mēs tiekam bombardēti ar kārdinājumiem. Biznesā mēs tiekam kārdināti izmantot īsākos ceļus, lai sasniegtu mērķus. Mēs varam pārspīlēt pārdodamā produkta iespējas un kvalitāti. Pārspīlēt mūsu firmas spēju sniegt klientam nepieciešamos pakalpojumus. Cilvēki krīt kārdinājumos, tiecoties pēc paaugstinājuma. Izdevumu rēķiniem ir savi unikālie kārdinājumi. Un mēs visi varam atsaukt atmiņā publicētos korporatīvos ētikas pārkāpumu skandālus.
Arī personīgajā dzīvē mēs sastopamies ar daudzskaitlīgiem kārdinājumiem: neadekvāti izrādīts aizkaitinājums, citu verbāla vai fiziska pazemošana, laulības pārkāpšana, esot neuzticīgiem vai domājot amorālas domas, par daudz dzerot vai ēdot, krāpjoties „draudzīgā” kāršu spēlē vai „aizmirstot” dažus sitienus golfā, pārsniedzot braukšanas ātrumu, jo kavējam tikšanos. Šo sarakstu var turpināt.
Kārdinājums pats par sevi nav nepareizs – Bībelē mums teikts, ka pat Jēzus tika “…tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebrejiem 4:15). Kārdinājums vienkārši ir prezentācija iespējai grēkot. Grēks ir apzināta pakļaušanās nevis pretošanās šai iespējai. Un kāds ir teicis, ka, ja grēkošana nebūtu tik patīkama, mēs nemaz to neizvēlētos!
Pat viens no pirmajiem Bībeles Jaunās Derības rakstītājiem, apustulis Pāvils atzina savu cīņu ar grēku. “Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.” (Romiešiem 7:18-19). Ja pat agrīnās Baznīcas līderiem bija jācīnās starp labo un slikto, tad kāda cerība ir mums? Saskaņā ar Bībeli, cerība ir liela:
Mēs visi grēkojam – tā ir daļa no mūsu garīgā DNS. Atbilstoši Bībelē teiktajam, grēka „gēns” tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi sākot ar Ādamu un Ievu. Tā, ka mēs neesam vieni ar savu cīņu un neveiksmēm saskaroties ar kārdinājumiem. “Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23).
Dievs nekad mūs nekārdina rīkoties nepareizi. Mācot kā jālūdz, Jēzus saviem sekotājiem aicināja lūgt, lai Dievs izglābj no grēka: “Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mateja 6:13). Tāpat Bībelē teikts: “Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.” (Jēkaba 1:13-15).
Mūsu kārdinājumi nav unikāli un mums tiem nav jāpakļaujas. Mēs varam kļūdīties izvēlē, bet tas nav nenovēršami vai neglābjami. Kārdinājumi var šķist spēcīgi, pat nepārvarami, bet Dieva spēkā mēs varam nolemt rīkoties pretēji tiem. “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1 Korintiešiem 10:13). Kad kārdinājums aicina, mums ir veids kā to pārvarēt!
(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)
