23.11.11

Tu nevari pats sevi piesist krustā

Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos.” (Mateja 10:39)

Kad vien Jēzus runā par krustu, Viņš par to runā kā par mūsu krustu, ne savējo. „Kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts!” (Mateja 10:38) „Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23)

Tas bija mūsu krusts, ko Jēzus cieta, mūsu vietā Viņš mira pie tā! Ja jūs nolemtu atņemt sev dzīvību, jums būtu pieejami dažādi ceļi. Jūs varētu pielikt pistoli pie deniņiem un nospiest gaili; varētu ieņemt pietiekami lielu jebkuru zāļu devu; varētu nolēkt no kāda augsta tilta vai augstceltnes.

Tomēr vienu lietu jūs nekad nevarētu izdarīt – paši sevi piesist pie krusta. Ja vēlaties tikt piesists krustā, tad tas ir jāizdara kādam citam.

„Jūgs un krusts ir simboli, kas norāda uz vienu un to pašu lietu – savas gribas pilnīgu nodošanu Dievam.” („SDA Bībeles komentāri”, Elenas Vaitas komentārs par Mateja 11:28-30, 1090. lpp.) Šis Kristus izmantotais pilnīgas nodošanās simbols prasa, lai šo darbu veiktu kāds cits, bet ne mēs paši. Lai cik apņēmīgi mēs arī nepūlētos piesist sevi krustā, to nav iespējams izdarīt. Lai cik apņēmīgi mēs nepūlētos nodoties Dievam, arī to nav iespējams izdarīt. Mēs varam vienīgi atļaut, lai kāds cits to izdara mūsu vietā.

Ja jau mēs nevaram piesist sevi krustā, ja nevaram paši nodoties Dievam, tad neizbēgami nevaram arī noteikt laiku, kad tas notiks. Kristus dzīvē viss risinājās saskaņā ar Dieva noteikto laiku. Viņš neko nedarīja, lai krīzi pasteidzinātu vai novilcinātu, Viņš arī nemēģināja izbēgt no krīzes, kad tā pienāca. Ik dienas Viņš pieņēma Tēva plānu savai dzīvei un necentās īstenot pats savus plānus.

Tā tam jābūt arī ar mums. Jēzus ir paredzējis zināmu laiku pieaugšanai. „Papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.” (Marka 4:28)

Mūsu pūles pasteidzināt nodošanās vai pieaugšanas procesu ir veltīgas. Mēs varam vienīgi meklēt Jēzu, meklēt personīgas attiecības ar Viņu un uzticēties Viņam, ka Viņš pabeigs darbu, kuru ir iesācis mūsu dzīvē. Jēzus pats mūs vadīs pie pilnīgas nodošanās Viņam.

(Autors: Moriss Vendens)