„Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1)
Reiz kādā lauku draudzē tika sasaukta īpaša lūgšanu sapulce, lai lūgtu pēc lietus. Ilgāku laiku nebija lijis, un labība sāka izkalst. Kāda maza meitenīte atnāca uz sapulci ar lietussargu. Ļaudis pasmaidīja par mazā bērna ticību. Tomēr lietus lija. Tagad atļaujiet man uzdot jums jautājumu: Vai lija tāpēc, ka viņa bija paņēmusi līdzi lietussargu? Vai arī viņa paņēma lietussargu, jo zināja, ka līs. Veids, kā jūs paskaidrosit šo notikumu, nedaudz parādīs to, kā jūs saprotat ticību.
Ko jūs domājat par Pēteri un Jāni pie tempļa vārtiem? Tizlajam ubagam viņi teica: „Nacarieša Jēzus Kristus vārdā – staigā!” Kā redzams, kroplajam vīram bija vajadzīgs vēl neliels papildu iedrošinājums, jo Apustuļu darbu 3:7, 8 teikts, ka, „satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla”. Viņš bija dziedināts un, „uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu”.
Vai šis cilvēks tika dziedināts tāpēc, ka Pēterim un Jānim pietika drosmes pieiet pie svešā ubaga un pavēlēt viņam būt veselam? Vai arī viņiem pietika drosmes paveikt šo darbu tāpēc, ka viņi jau zināja, ka Dievs grib viņu dziedināt?
Iespējams, ka ticību visvairāk pārprot, domājot, ka tā ir kas tāds, ko jūs varat izveidot, – kaut kas, pie kā jums jāpiestrādā. It kā ticība būtu iegūstama ar stipru piepūli cenšoties ticēt, ka kaut kas var notikt, un, ja jūsu pūles būs sekmīgas, tas arī notiks.
Tomēr vislielākais patiesas ticības pierādījums ir tās spontānais raksturs. Tā nāk dabīgi, kā rezultāts kaut kam citam. Ja mēs pareizi izpratīsim šo jautājumu, tad izsargāsimies no daudzām grūtībām.
Efeziešiem 2:8 rakstīts, ka žēlastībā mēs esam pestīti caur ticību, un tas nav no mums. Tā ir Dieva dāvana. Ja ticība ir dāvana, kas nāk no Dieva, tad vienīgais veids, kā iegūt īstu ticību, ir attiecību izveidošana ar Dievu, lai saņemtu šo Viņa dāvanu. Lai saņemtu dāvanu, mums nav jāstrādā. Mēs tikai aizejam pie tā, kas dod, un saņemam. Tātad ticības dāvanu mēs saņemam, ejot pie Dieva.
(Autors: Moriss Vendens)
