„Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31)
Ir grūti aiziet bojā. Dievs neraugās uz mums no Debesīm ar palielināmo stiklu, meklējot uz mums traipus vai grumbas, kas būtu attaisnojums mūsu izslēgšanai no Debesīm. Visas saprātīgās Universa būtnes ir apvienojušās pūlēs, lai mūsu izglābšanos padarītu pēc iespējas vieglāku. Jēzus saviem bērniem to ir padarījis tik vieglu, cik vien spēja. Viņš piedāvā savu mīlestību, draudzību, mieru un mājvietu pie Viņa uz mūžīgiem laikiem.
Un pat ja mēs to visu neņemam vērā, Viņš tomēr mums seko, runādams uz mums caur savu Vārdu, caur saviem kalpiem, caur mūsu mīļajiem, kuri jau Viņam pieder, caur mūsu prātu, caur sirdsapziņu, caur dzīves grūtībām, caur Svēto Garu un beidzot caur vislielāko no visiem kalniem – Golgatu.
Viņš atgādina, ka ir ar mums, ka Viņš gaida un nevēlas nevienu no mums zaudēt, „negribēdams, ka kādi pazustu”. (2. Pētera 3:9)
Klausies, mans draugs, nekad netici domai, ka ir grūti izglābties, bet viegli pazust. Ja Dievs ir ar mums, kas var būt pret mums! Es pateicos Viņam par šiem varenajiem kalniem, kurus Viņš ir nolicis manā ceļā. Esmu pateicīgs, ka Viņš ir visu sagādājis ikviena izglābšanai mūžīgai dzīvei kopā ar Viņu.
Lūk, gala slēdziens: ja es gribu pazust, tad man jāuzsāk cīņa pret Dievu, un tā nav viegla cīņa; ir jācīnās pret Jēzu un pret Svēto Garu. Man jāpretojas visu savu kristīgo draugu lūgšanām un viņu rūpēm. Man jācīnās pret divu trešdaļu Universa eņģeļu lielo pārspēku. Bet ja izvēlos tikt glābts, tad viss, pret ko man jācīnās, ir velns un viena trešdaļa eņģeļu, kas Jēzus klātbūtnē brēca pēc žēlastības un kurus Jēzus solījis uzvarēt manā vietā. Nav jābrīnās, ka pazust ir grūti!
(Autors: Moriss Vendens)
