23.11.11

Ne mieru, bet zobenu

Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mateja 10:34)

Mazā Bērniņa vecāki acīmredzot bija trūcīgi ļaudis. Templī iesvētīšana bija parasta lieta, un kalpojošais priesteris nesaskatīja nekā ievērības cienīga. Bet tajā reizē tur atradās divi vecāki cilvēki – Simeons un Anna –,kuri ar ilgām gaidīja Mesijas nākšanu un nebija gaidījuši veltīgi.

Simeons paņēma no Marijas Bērniņu un, turot to, svētīja šo ģimeni, sacīdams Marijai: „Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.” (Lūkas 2:34)

Simeona pravietojums piepildījās Jēzus dzīvē. Viņa sludinātais evaņģēlijs ļaudis vairs neatstāja tādus, kādi viņi bija. Viņi bija spiesti iet pa vienu vai otru ceļu. Neitralitāte nebija iespējama. Vai nu viņi kļuva par patriotiem, vai nodevējiem. Šī cilvēku dalīšanās norisinājās nepārtraukti, katru Viņa dzīves dienu kļūstot arvien dramatiskāka, līdz pēdējam atrisinājumam Golgatā.

Kaut arī doma, ka Jēzus glābj, ir ļoti skaista un mums patīk par to dziedāt, tomēr Jēzus arī atšķir. Viņš nenāca nest mieru, bet zobenu, jo Jēzus cilvēkus uzmodina.

Vēl šajā tekstā mēs redzam, ka Jēzus bija likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem ļaudīm Izraēlā. Te nav runa par grieķiem vai romiešiem. Jēzus nāca un piedāvāja izvēli ļaudīm, kas jau sēdēja baznīcas solos. Jēzus nākšanas rezultātā notika dalīšanās draudzes iekšienē, ļaudis izšķīrās iet pa vienu vai otru ceļu.

Evaņģēlijos mēs atkal un atkal redzam, ka ir tikai divi ceļi. Trešās iespējas nav. Mēs nekad nevaram palikt paši par sevi. Mēs varam tikai izvēlēties, kurš mūs pārvaldīs. Vai nu pieņemam Viņa žēlastību un ticam Viņam, vai aizejam bojā.

Pie krusta pienaglotā Jēzus paaugstināšana, sekošana Viņa dzīves piemēram, šodien dos tādus pašus rezultātus kā toreiz, kad Viņš atradās uz zemes. Cilvēka dabai piemīt tās pašas īpašības, kādas bija Kristus laikā.

Kad patiesi iepazīstam Jēzu, mēs būsim spiesti izlemt vai nu pakļauties Viņa gribai, vai atraidīt Viņu. Palikt neitrāliem nav iespējams.

(Autors: Moriss Vendens)