„Tas, laikiem piepildoties, bija apņēmies novest līdz galam, visu apvienojot zem vienas galvas — Kristus, gan to, kas debesīs, gan to, kas virs zemes.” (Efeziešiem 1:10)
Kādas dievbijīgas sievietes Bībeles priekšlapā izlasīju ierakstu, kas liecina par viņas mīlestību pret Jēzu un kuru viņa pati dēvēja par „viss un visos — Kristus”:
Viņš ir mana augšāmcelšanās un dzīvība (Jāņa 11:25).
Viņš ir patiesība, kas mani šķīsta (Jāņa 14:6).
Viņš ir mans ceļš, pa kuru man jāiet (Jāņa 14:6).
Viņš ir mans Kungs, kurš valda (Jāņa 20:28).
Viņš ir mans Skolotājs, kurš pamāca (Atkl. 3:2).
Viņš ir Sakne, no kuras es izaugu (Atkl. 22:16).
Viņš ir mans Gans, kas mani vada (1. Pēt. 5:4).
Viņš ir Dzīvais Ūdens, kas remdē manas slāpes (Jāņa 7:37).
Viņš ir Debesu maize, kas apmierina manu dvēseli (Jāņa 6:48).
Viņam ir balts tērps, ar kuru mani apsegt (Jes. 61:10).
Viņam ir ēdiens, ar kuru mani spēcināt (Jāņa 4:32).
Viņam ir zāles, lai mani atjaunotu (Jer. 30:17).
Viņš ir mana Gaisma, kas mani vada (Jāņa 1:9).
Viņam ir zelts, ar kuru mani darīt bagātu (Atkl. 3:18).
Viņam ir vīns, ar kuru mani iepriecināt (Ps. 104:15).
Viņam ir taisnība, ar kuru mani attaisnot (Rom. 5:17).
Viņam ir žēlastība, ar kuru mani glābt (Lūkas 4:22).
Viņam ir žēlastība, ar kuru mani uzturēt (Ebr. 4:16).
Viņam ir svētība, ar kuru mani kronēt (Ps. 146:5).
Viņš ir mana Dziesma, kas mani iepriecina (Ps. 40:4).
Viņš ir mans mierinājums ciešanās (Ps. 34:19).
Viņš ir mans drošais glābiņš no ienaidniekiem (Ebr. 6:18).
Viņš ir mans Pravietis, kurš atklāj nākotni (Ap. d. 3:22).
Viņš ir viss (Efez. 1:10).
(Viljams Džonsons)
