Anglijas slavenās Vedžvudas keramikas rūpnīcas dibinātājs Džozī Vedžvuds izrādīja kādam augstmanim savu rūpnīcu. Viņus pavadīja kāds jauns, vēl pusaudzis, darbinieks. Augstmanis bija bezdievis un, runājot ar Vedžvudu, bija ļoti rupjš. Pirmajā brīdi zēns par šādu valodu bija pārsteigts. Tad pusaudža izturēšanās pilnīgi pārmainījās. Augstmaņa zaimojošie joki viņu fascinēja, un viņš par tiem smējās.
To redzot, Vedžvuda kungs izjuta riebumu un dziļas sāpes. Ekskursijas noslēgumā viņš viesim parādīja unikāla dizaina vāzi. Augstmanim šī izsmalcinātās formas vāze likās apburoša.
Viņš pasniedzās, lai aplūkotu to tuvāk, bet Vedžvuda kungs tai ar nodomu ļāva nokrist uz grīdas. Dārgais keramikas izstrādājums sašķīda gabalu gabalos un nebija vairs labojams. Augstmanis dusmās kliedza: „Es gribēju šo vāzi savai kolekcijai. Jūs ar savu neuzmanību to sapostījāt!”
"Ser,” atbildēja Vedžvuds, “ir citas, daudz vērtīgākas, vairs neatjaunojamas lietas, kuras šodien tika izpostītas. Jūs nekad vairs nevarēsiet atgriezt jaunajam cilvēkam, kurš tikko mūs pameta, atpakaļ to bijību pret svētām lietām, kādu vecāki tam gadu gaitā centušies ieaudzināt. Jūs mazāk kā pusstundā esat padarījis viņu darbu bezvērtīgu!”
Kā mēs reaģējam uz "ielas valodu", kad cilvēki mūsu tuvumā lieto zaimojošus vai arī citus cilvēkus pazemojošus izteicienus? Mēs varam būt nosodoši, atbildēt uz apvainojumu ar to pašu, bet maz ticams, ka mūsu reakcija atstās būtisku ietekmi uz agresoru. Ja mēs tomēr atbildam, mums jābūt gudriem, to darot līdzīgā manierē kā Vedžvuda kungs – lēnprātīgi, pazemīgi un godīgi.
Mūsu reakcijai uz zaimiem un nepieņemamu valodu nav jābūt paštaisnai. Es pat nevaru pateikt, cik reizes manī pašā ir brieduši šādi vārdi. Iespējams man ir izdevies tos apspiest, bet domas bija tādas. Bībele mums atgādina: “Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt!” (1. Korintiešiem 10:12)
Šī iemesla dēļ es jau daudzus gadus par saviem vārdiem aizlūdzu ar šo vienkāršo lūgsnu: “Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs.” (Psalmi 19:15)
Protams, ir brīži, kad darbā vai personīgajā dzīvē, apstākļi mūs izaicina lietot vārdus, kuri var aizvainot vai ievainot citus. Tādēļ ir gudri ņemt vērā apustuļa Pāvila pamācību Vēstulē Efeziešiem 4:29, “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.”
Mans draugs Marts De Hāns iesaka sekojošu lūgšanu: "Tēvs, piedod, ka lietoju Tavu Vārdu nevietā, pat, ja tas notiek manas sirds klusumā. Palīdzi mums atpazīt nervozo pašapziņu, kura mūs rosina šādas augstas domas izmantot šādā vulgārā veidā. Palīdzi, lai mēs mācītos no savas gānīšanās un saskatītu nepieciešamību pēc Tava Gara, lai tā vietā teiktu: ”Mans Dievs dod, lai viss ko es daru vai saku nav mana pašlabuma un pašapmierinājuma dēļ, bet gan Kristus dēļ. Āmen.””
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
