„Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.” (3. Mozus 25:10)
Zeme ir vērtīgs īpašums. Zemkopjiem tā nodrošina iztikas pamatu. Zaudēt zemi nozīmē palikt tukšā. Vienīgais risinājums šādā situācijā bija verdzība.
Kad Izraēla tauta atgriezās Kānaānā pēc Ēģiptē pavadītajiem gadsimtiem, Dievs saviem ļaudīm dāvāja lielisku iespēju. Viņi būs zemnieki, saistīti ar zemi, un viņiem nekādos apstākļos to nedrīkst atņemt uz visiem laikiem. Ir iespējams, ka daži savu zemi zaudēs. Slimības, traģēdijas, nāves vai sliktas pārvaldīšanas dēļ viņiem var nākties pārdot visu, kas tiem pieder, ieskaitot zemi. Bet šī pārdošana nedrīkst būt uz visiem laikiem. Ik pēc piecdesmit gadiem visi parādi tika dzēsti. Ik pēc piecdesmit gadiem zeme, kas reiz pārdota, tiek atdota tās sākotnējiem īpašniekiem.
Katru piecdesmito gadu visiem tiek piešķirta brīvība. Laiks atgriezties ģimenes īpašumos; laiks atkal apvienoties ar savu dzimtu. Tas nozīmēja, ka visi darījumi ar zemi bija īslaicīgi. Izraēla tautas nekustamā īpašuma tirgus bija pakļauts 50 gadu ciklam. Ja uz Gaviļu gadu vēl bija ilgi jāgaida, zemi varēja pārdot par augstu cenu; ja cikls jau tuvojās beigām, zemes cenas bija visnotaļ zemas.
Iedomājieties, ko šis gaviļu gads nozīmēja trūkumā mītošai ģimenei, kurai vairs nav savas zemes, kas cenšas izdzīvot, vergojot citiem. Viņiem bija cerība. Viņiem bija pārliecība, ka šie sūrā darbā pavadītie gadi drīz beigsies. Pienāks Gaviļu gads, un septītā mēneša desmitajā dienā (Salīdzināšanas dienā) atskanēs bazūņu skaņas, visiem pasludinot brīvību.
Gaviļu gada principi — atbrīvošana, brīvība, atgriešanās, atkalapvienošanās — ir Evaņģēlija būtība. Gaviļu gads izstaro žēlastību. Gaviļu gads ir brīnišķa ideja, dievišķa ideja. Diemžēl mums nav pierādījumu, ka jūdi to būtu godprātīgi izmantojuši. Varam iedomāties, cik negribīgi turīgie zemes īpašnieki šķiras no iegādātās zemes, vienkārši to atdodot sākotnējiem īpašniekiem, pretim nesaņemot ne graša. Varam iedomāties, kā varenie apvienojās, lai laupītu nabadzīgajiem šo iespēju. Tas notika tad, un tas notiek tagad.
Tiem, kuriem nav varas, ir grūtības, un alkatība izkropļo patiesu reliģiju. Bet, Dieva žēlastības vadīts, ierodas Kristus, sludinādams atbrīvošanu, brīvību, atgriešanos un atkalapvienošanos.
(Autors: Viljams Džonsons)
