3.1.11

LAIKS “JAUNAM UN UZLABOTAM”?

Laiku pa laikam ieejot pārtikas veikalā, redzu produktus ar zīmi un uzrakstu: “Jauns un uzlabots”. Dažkārt man par to gribas pasmaidīt, jo pamatā tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr ražotājs neveica uzlabojumus, viņi pārdeva produktu, zinot, ka tā kvalitāte nav visai augsta un var tikt uzlabota. Tomēr  es jūtos pateicīgs, ka viņi pielikuši pūles, veicot izmaiņas, lai kādas tās arī nebūtu.

Šajā gadalaikā arī es jūtu vajadzību piekārt sev šādu zīmi, vismaz simboliski. Pārskatot pavisam nesenu pagātni, es redzu daudzas lietas, kuras būtu vēlējies darīt citādāk vai labāk. Nevis pieņemt fatālistisku attieksmi – tāds es esmu un vienmēr būšu - ,bet es varu censties nākotnē būt labāks. Un kaut kādu iemeslu dēļ šis gadalaiks, kad kalendārā mainās gadskaitļi, šķiet izcili piemērots būt „jaunam un uzlabotam”.

Tomēr ceļš uz neizdošanos bruģēts ar labiem nodomiem. Mēs apsolāmies, pārdomājam, noskaņojamies vai uzstādām mērķus turpmāk rīkoties labāk, vai citādāk, bet pēc dažām dienām vai nedēļām atklājam, ka rīkojamies līdzīgi kā iepriekš. Jēzus to izteica vienkārši: “… gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja”(Mateja 26:41).

Vai tas nozīmē, ka mums jāatzīst sakāve, un cerība mainīties ir velta un bezjēdzīga? Nē.  Tomēr, ja mēs skandināsim mantru: „ Es sevi pats aiz matiem izvilkšu no muklāja,” būsim lepni un pastāvēsim uz „es pats”, mēs patiesi esam lemti neveiksmei. Slikti ieradumi iznīkst ar ļoti lielu piepūli, un labos ieradumus iedzīvināt ir īpaši grūti. Galu galā, kļūt jauniem domāšanā, runā un uzvedībā ir kas vairāk nekā labskanīgs sauklis vai gribasspēks.

Lūk, daži ieteikumi,  lai realizētu pārmaiņas ilgākā termiņā, kļūstot par „ jaunu un uzlabotu”.  Šos principus var atrast patiesajā Grāmatā, kuru mēs tik bieži citējam – Bībelē:

Atrodiet atbalstu. Lepnums var būt par pamatīgu klupšanas akmeni, it īpaši, ja kāds atsakās no priekšrocības, ko sniedz citu palīdzība vēlamo pārmaiņu sasniegšanai. Mums var sagādāt labsajūtu tas, ka kaut ko sasniedzam pašu spēkiem, bet vairumā gadījumu gala iznākums ir labāks, kad tiek apvienotas mūsu spējas un dāvanas ar citu komandas locekļu spējām un dāvanām. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17). “Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;  ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut” (Salamans mācītājs 4:9-12).

Atrodiet iedrošinājumu. Neskatoties uz to, cik smagi mēs cenšamies, ne vienmēr viss notiek saskaņā ar mūsu plāniem. Mēs varam sastapties ar grūti pārvaramiem šķēršļiem un izaicinājumiem. Šādos brīžos ļoti noderīgs ir iedrošinājums gan vārdos, gan kā biedriskums, gan kā vēlme piedāvāt nepieciešamos resursus, lai mēs spētu veikt izmaiņas. “Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas…. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem” (Vēstule Ebrejiem 10:23-24).

Atrodiet spēku. Dažkārt mūsu labākie pūliņi ir velti, pārmaiņas šķiet neiespējamas. Tādos gadījumos mums jāatceras: “… Dievam nekas nav neiespējams” (Lūkas 1:37). Tajā pat laikā atcerieties, kā Jēzus drošina Savus sekotājus: “ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” (Jāņa15:5), un apustulis Pāvils saka: “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” (Filipiešiem 4:13).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 /  www.cbmc.lv.