„Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” 2. Korintiešiem 8:9.
Stāsts par Jēzu ir varenākais stāsts, kāds jebkad stāstīts. Stāsts par nolaišanos no augstākā debesu punkta līdz pat zemākajam punktam uz zemes. No slavas virsotnēm, kur neskaitāmi eņģeļi dzied: „Svēts! Svēts! Svēts!” — un krīt ceļos lūgšanā, līdz mazai, piesmakušai kūtij.
Bagātības? Viņam piederēja visas Visuma bagātības. Viņš visu radīja, Viņš visu uzturēja. Viņa rokās atradās visa pasaule. Viņš bija Debesu eņģeļu pulka Virspavēlnieks.
Tas viss bija un ir Viņa — Viņa pēc taisnības, Viņa pēc tā, kas Viņš ir un vienmēr būs.
Bet Viņš tam visam pagrieza muguru. Viņš to visu nolika malā. Uzņemdamies kalpa lomu, Viņš sevi iztukšoja. Viņš kļuva pazemīgs, paklausīgs līdz pat nāvei — līdz krusta nāvei.
Vai jūs to kādreiz esat apsvēruši no šāda viedokļa? Jēzus Kristus kļuva par dievišķo aizņēmēju. Viņa šīs zemes vecāki aizņēmās kūti, kurā mazo Jēzu apguldīt.
Lai pabarotu pūli, Viņš aizņēmās piecus maizes klaipus un divas zivis.
Uzvaras uznācienam Jeruzalemē Viņš aizņēmās ēzeli. Un, visbeidzot, Viņa mirstīgās atliekas tika guldītas aizlienētā kapā.
„Kļūdams cilvēks, Godības Ķēniņš dziļi pazemojās. Viņa zemes dzīves apstākļi bija primitīvi un nepievilcīgi. Lai par pievilkšanas objektu nekļūtu āriene, Viņa godība tika aizplīvurota. Kristus izvairījās no katra ārējā spožuma. Bagātība, gods sabiedrībā un cilvēciskā varenība nekad nevarētu glābt dvēseli no nāves, tāpēc Jēzus gribēja, lai šīs pasaules vērtības nebūtu tās, kas aicina ļaudis nostāties Viņa pusē. Vienīgi Debesu patiesības skaistums drīkstēja pievilkt sekotājus.” („Laikmetu ilgas”, 27. lpp.)
Viņa nabadzībā mēs kļūstam bagāti. Mums pieder mūžības bagātības — tā ir dāvana! Draugi, mēs esam bagāti — bagāti mīlestībā, bagāti dzīvībā, bagāti glābšanā, bagāti Viņā!
Tā ir žēlastība.
(Autors: Viljams Džonsons)
