„Un šeit Es ar tevi sastapšos; no salīdzināšanas vāka virsus, no vietas starp abiem ķerubiem, kas atrodas virs liecības šķirsta, Es runāšu uz tevi visu, ko Es tev pavēlēšu priekš Izraēla bērniem.” 2. Mozus 25:22.
Dievs Mozum sniedza detalizētus norādījumus, kā būvējama svētnīca. Tā sastāvēja no trīs galvenajām daļām: ārējā pagalma, kurā atradās vara altāris un pie kura Izraēla tauta pienesa dažādus upurus, pirmās telts, ko dēvēja par Svēto vietu, kurā kalpoja priesteri, un Vissvētākās vietas, kur bija atļauts ieiet tikai augstajam priesterim, turklāt reizi gadā — Salīdzināšanas dienā.
Vissvētākā vieta bija ļoti vienkārši iekārtota. Vienīgais, kas tajā atradās, bija „derības šķirsts” — darināts no akācijas koka un apzeltīts. Šķirstā bija „liecība” - divas akmens plāksnes, uz kurām ar Dieva pirkstu bija uzrakstīti Desmit baušļi. Derības šķirstu sedza zelta plāksne, kuras abās pusēs atradās no tā paša metāla izkalti ķerubi — to sejas bija vērstas viena pret otru un spārni izplesti tā, lai apklātu „salīdzināšanas vāku”.
Šī vienkāršā, skaistā būve simbolizēja Debesu sirdi. Visuma Troņa zālē ķēniņu Ķēniņu un kungu Kungu ielenc neskaitāmas Debesu būtnes, dziedot nebeidzamas slavas un pielūgsmes dziesmas. Tur mūsu augstais priesteris Jēzus darbojas kā starpnieks mūsu labā — ne tāpēc, ka Tēvs negribētu mūs pieņemt, bet tāpēc, ka katra priekšrocība, kas tiek piešķirta kritušajiem cilvēkiem, ir iespējama, pateicoties Golgatā izlietajām asinīm.
Zemes svētnīcas Vissvētākā vieta nespēja pat nedaudz atspoguļot Debesu varenību, jo to neviens cilvēks nevar iedomāties un iztēloties. Vissvētākajā vietā atrodamās akmens plāksnes liecina, ka Debesis un arī Visums pamatojas uz dievišķiem principiem jeb likumiem.
Bet ja mums būtu tikai likums — ja Vissvētākajā vietā būtu tikai derības šķirts un akmens plāksnes, mēs būtu bez cerības. Mēs visi esam apmaldījušies, nepilnīgi, grēkojuši. Likumā paredzētais sods ir smagāks nekā šīs akmens plāksnes.
Bet pastāv salīdzināšanas vāks! Dievs mūs uzrunā no šīs vietas! Viņš uzrunā nevis ar Sinaja kalnā pausto bardzību, bet gan ar Golgatā īstenoto pestīšanu.
Lai slava Viņam par šo salīdzināšanas vāku!
(Autors: Viljams Džonsons)
