„Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā.” 2. Korintiešiem 8:7.
Mīlestība pret naudu kristietībai ir sagādājusi sliktu slavu. Mūsdienās daudzi sevi uzskata par bijušajiem kristiešiem. Viņi ir uzauguši kristīgā vidē, bet to pameta, jo viņiem šī sabiedrība šķita tāda, kas visu laiku kaut ko grib. Dažreiz šie pēc Dieva joprojām alkstošie bijušie kristieši pievēršas New Age, budismam vai hinduismam. Tiem, kas ir atstājuši kristietību pagātnē, tā bieži asociējas ar organizāciju, kuras galvenais mērķis ir naudas iegūšana no cilvēkiem.
Ir ļoti būtiski, kāda ir draudzes un arī mūsu kā kristiešu individuālā attieksme pret naudu. Lai visu pareizi saprastu, jāsāk ar dievišķo „aizņēmēju”, Jēzu no Nacaretes. Lai gan Viņam piederēja Visuma bagātības, „Viņš sevi iztukšoja”. Piedzimdams nabadzībā, Viņš savu laiku uz zemes pavadīja kā trūcīgs cilvēks. Cilvēkiem (un tādu ir daudz), kam kristietība asociējas ar naudas iegūšanu, nav problēmu ar Jēzu, bet gan ar tā saucamajiem Viņa sekotājiem.
Un tie nudien ir lieli sarežģījumi. Tāpat kā viduslaiku pāvesti izšķērdīgi dzīvoja, izkrāpdami aizvien vairāk līdzekļu no jau tā trūcīgajiem zemniekiem, arī televīzijas evaņģēlisti (ne visi, bet populārākie) gūst peļņu, prasot ziedojumus. Viņi dzīvo milzīgās savrupmājās, lido privātās lidmašīnās un apmetas dārgākajās viesnīcās. Kāda ņirgāšanās par Jēzus Kristus dzīvi un vēsti! Cik nepievilcīgi cilvēkiem, kas spēj raudzīties ar atvērtām acīm!
No otras puses, Jēzus dzīve un vēsts skar katru mūsu dzīves aspektu, arī ļoti privātu zonu — mūsu naudasmakus. Žēlastība, kas ir Jēzus, ir dāsna, pilnīga, pāri plūstoša un pārspēj visas cerības. Loģiski raugoties, par mūsu pestīšanu samaksātā cena bija nepārdomāti augsta. Bet tāda ir žēlastība — pārgalvīga mīlestība.
Žēlastībai iesakņojoties mūsu dzīvē, mums katru dienu pakļaujoties tās ietekmei, tā mūs pārveido par cilvēkiem ar tieši šādu, pārgalvīgi mīlošu attieksmi. Mēs dodam, jo priecājamies, ka varam to darīt, mums vienkārši ir jādod — nevis pēc pieprasījuma, bet gan iekšēja mudinājuma vadītiem.
Tieši par šādu dāsnuma žēlastību Pāvils rakstīja Korintas draudzei. Skops kristietis ir pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums jeb oksimorons.
Šodien, Kungs, dod man dāsnuma žēlastību!
(Autors: Viljams Džonsons)
