Teds DeMoss, kādreizējais CBMC prezidents, dažkārt mēdza sacīt, ka šī cilvēka iegūto zināšanu apjoms ir lielāks nekā inteliģence. Tas bija viņa paņēmiens, kā ar humoru raksturot cilvēku, kurš, pēc viņa domām, zina ļoti daudz, bet domā daudz par maz. Citiem vārdiem sakot, viņš ticēja, ka zināšanas var būt bīstamas, ja tās lieto bez apdoma.
Es varu saprast šo viņa domu, jo īpašība zināt par daudz un domāt par maz piemīt daudziem. Esmu to redzējis pats. Savas karjeras sākumā, es uzsāku fotogrāfiju izgatavošanas biznesu. Es par fotogrāfiju izgatavošanu nezināju neko, tādēļ man bija viss jāpārdomā un jāatklāj pašam, paļaujoties uz drosmi un intuīciju. (Tagad es zinu, ka tā bija Dieva dota gudrība, nevis manas zināšanas.) Šī pieeja deva vairākus ļoti kreatīvus risinājumus, kas manu biznesu izcēla konkurentu vidū un rezultējās komerciālos panākumos.
Salīdzinājumam, gadus vēlāk es iesaistījos citā projektā, kuram šķitu ļoti labi sagatavojies un lietoju tās pašas metodes kā mūsu konkurenti. Neskatoties uz ievērojamām zināšanām par nozari, mans bizness nebija veiksmīgāks kā citiem šajā laukā. Atskatoties, esmu pārliecināts, ka tas bija tāpēc, ka netiku stimulējis radošos meklējumus, kā lietas izdarīt labāk. Mēs pilnībā paļāvāmies uz savām zināšanām un nozarē pieņemto praksi. Acīmredzami ,es, sev par nelaimi, zināju pārāk daudz.
Tas šķiet pretēji intuitīvajam. Liekas – jo vairāk par kaut ko zinu, jo lielāka varbūtība, ka tas izdosies, bet tas ne vienmēr tā darbojas. Piemēram, Stīvs Džobs, Apple Computers kreatīvais spēks. Es šaubos, ka viņš vēlētos dibināt Apple, ja viņam būtu IBM pieredze ar pilnīgu citādu pieeju tehnoloģisko problēmu risināšanā. Džoba pieredzes trūkums darbā ar datoriem bija par iemeslu pilnīgi jaunai, dažkārt neparastai pieejai, kura izrādījās ļoti produktīva.
Garīgā pasaulē mēs tiekam pārliecināti ticēt Dievam, nevis savām zināšanām. Salamana pamācībās 3: 5-6 teikts: “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Biznesa un profesionālās pasaules veterāniem tas dažkārt ir ļoti grūti, jo mums ir pierasts meklēt taustāmus, izmērāmus risinājumus problēmām, nevis darboties pēc ticības.
Pirms Renesanses ( 14...17 gs.) periodā tika pieņemts, ka visi cilvēki ir vienādi, un, ja kāds spēja sarakstīt mūziku, dzeju vai gleznot, tad viņš bija saņēmis īpašu pārdabisku dāvanu. Cilvēki mēdza teikt, ka viņam ir ģeniālas, dievišķas spējas, nevis, ka viņš vai viņa ir ģēnijs. Renesanses laikā uz cilvēku orientēta domāšana izdarīja spriedumu, ka cilvēks spēj radīt pats, bez pārdabisku spēku iejaukšanās. Es domāju, ka šis virziens ir nepareizs.
Kā apstiprina Bībele, Dievs dod speciālas dāvanas un spējas, tādēļ mēs nevaram sevi pārlieku slavēt, ka mums tās ir, vai arī sevi vainot, ja to nav. Viņš katram no mums dod to, kas mums ir vispiemērotākais. Ja mēs paļaujamies uz Dievu un Viņa vadību, nevis uz savām pilnīgajām zināšanām un sapratni, mēs atklāsim, ka pilnībā un ar prieku lietojam Viņa dotās unikālās spējas.
Autors: Džims Matis
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 / www.cbmc.lv.
