„Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: „Ēli, Ēli, lamā zabahtani?” Tas ir: „Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?”” Mateja 27:46.
Šis ir labākais un cēlākais Cilvēks, kāds jebkad dzīvojis, un Viņš uzdeva visas pasaules jautājumu — kāpēc?
„Ir tikai viens svarīgs jautājums: kāpēc sliktas lietas notiek ar labiem cilvēkiem?” rakstīja rabīns Herolds S. Kušners. „Pārējās teoloģiskās sarunas ir intelektuāli izklaidējošas — apmēram tas pats, kas krustvārdu mīklas risināšana svētdienas laikrakstā un priecāšanās, ka esat atminējis visus vārdus; bet, galu galā, tās nespēj aizsniegt cilvēkus un to, kas tiem patiešām ir svarīgs. [..] Labo cilvēku neveiksmes nav tikai cietušo un viņu ģimeņu problēmas. Tās ir problēmas visiem, kas vēlas ticēt taisnīgai un godīgai pasaulei. Tās izraisa jautājumus par labestību, laipnību, pat Dieva eksistenci.” (Why Bad Things Happen to Good People, „Kāpēc sliktas lietas notiek ar labiem cilvēkiem”, 6., 7. lpp.)
Vai esat dzirdējuši stāstu par fermeri un zirgu? Es negalvoju par tā patiesumu, tāpēc uzskatīsim to par līdzību, kas tas patiesībā arī ir (vismaz daļēji).
Reiz dzīvoja fermeris, kuram piederēja zirgs. Kādu dienu zirgs aizbēga.
Visi ciema iedzīvotāji ieradās, lai viņu mierinātu par šo zaudējumu.
Fermeris sacīja: „Es īsti nezinu, vai tas ir slikti vai labi.”
Pāris dienu vēlāk zirgs atgriezās fermā, vedot līdzi vēl 20 zirgu.
Visi ciema iedzīvotāji ieradās, lai viņu apsveiktu ar jaunieguvumu.
Fermeris sacīja: „Es īsti nezinu, vai tas ir labi vai slikti.”
Pēc pāris dienām fermera dēls devās izjādē ar vienu no jaunajiem zirgiem. Zirgs satrakojās, dēls nokrita un salauza kāju.
Atkal ciema iedzīvotāji ieradās, lai fermeri mierinātu šī negadījuma dēļ.
Fermeris sacīja: „Es īsti nezinu, vai tas ir slikti vai labi.”
Pēc pāris dienām valdība pieteica karu un iesauca armijā visus spējīgos jaunos vīriešus. Tika iesaukti simtiem jauniešu, izņemt fermera dēlu, kuram bija lauzta kāja.
Fermeris sacīja: „Tagad es zinu: tas bija labi, ka mans zirgs aizbēga.”
Kad raudzīsimies atpakaļ no mūžības skatupunkta, mēs atzīsim, ka Dievs visu ir izdarījis pareizi. Līdz tam turpināsim uzticēties Viņam, kurš Golgatā izteica sāpju pilno jautājumu: „Kāpēc?”
(Autors: Viljams Džonsons)
