Pirms vairākiem gadiem es dzirdēju kādas lielas komunikāciju kompānijas vadošā darbinieka biznesa veiksmes stāstu. Viņu sajūsminājusi tā laika populārā filozofija, tā sauktais “pozitīvās domāšanas spēks”. Šajā domāšanas sistēmā vispārējā mantra bija: „Ko vien tu vari iztēloties un noticēt, to tu vari sasniegt.”
Šis vadītājs pirka katru grāmatu, kurā bija par motivāciju, tāpat katru audio materiālu, pārliecināts, ka, ja tikai spētu pareizi nostādīt savu domāšanu, katrs mērķis un sapnis būtu sasniedzams. Tas sasniedza tādu pakāpi, ka viens no viņa bērniem pieradis, ka viņa tēvs pa mājām staigā ar austiņām un kā apmāts klausās pozitīvās domāšanas audio ierakstus, vienkārši piezīmēja: „Netraucējiet tēti. Viņš motivējas.”
Ir kaut kas jāpiebilst par pozitīvo domāšanu. Medicīniskie pētījumi atklājuši, ka pozitīva attieksme bieži ir svarīgs faktors pacienta atveseļošanās procesā. Cilvēki, kuri katru jaunu dienu sagaida ar optimismu, ir veiksmīgāki un daudz vieglāk tiek pāri šķēršļiem, nekā tie, kuri disponēti uz pesimismu. Pat Bībelē teikts: “Viņš ir tas, par ko sevi uzskata” (Salamana pamācības 23:7, New King James Version). Mēs varam sevi „celt” vai sevi „gremdēt”.
Tomēr pozitīvai domāšanai ir acīmredzami ierobežojumi: Pat visoptimistiskākais cilvēks nepārpeldēs Kluso okeānu tā platākajā vietā. Piecas pēdas garu vīru nekad neizvēlēsies par centru olimpiskajā basketbola komandā. Kāds ar griezīgu balsi un bez muzikālā talanta nekad nav kļuvis par pasaulē slavenas operas impresāriju. Cilvēkam ar vājām matemātikas zināšanām un vāju interesi par to, nevajadzētu kļūt par liela uzņēmuma finanšu vadītāju.
Tomēr ir vēl kāda pozitīvās domāšanas puse, kuru vajadzētu apskatīt. Es to saucu par „pozitīvo ticību”, kvalitāti, kurai vajadzētu būt katram, kurš atklāti atzīst ticību Dievam:
Ticība Dieva spēkam pāri pār savu. Vai esat kādreiz svārstījušies saistībā ar svarīgu darba piedāvājumu, domājot, ka netiksiet galā? Vai cīnījušies ar kaitīgu rakstura īpašību, nespējot to pārvarēt, tādu kā dusmas vai kautrīgums? Bībele mūs pārliecina, ka mēs varam paļauties uz Dieva spēku, kad mūsējā ir par maz. “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” (Filipiešiem 4:13).
Ticība, ka Dievs noteikti atbildēs. Nav kolēģa, drauga vai ģimenes locekļa, kurš nebūtu jūs kādreiz pievīlis. Mēs viņus pieviļam tādā pašā veidā. Bet Bībelē Dievs mums sola atbildēt, kad lūgsim Viņu. “Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit” (Mateja 21:22). “Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas” (Psalmi 37:4).
Ticība Dieva klātbūtnei, beznosacījuma mīlestībai un pieņemšanai. Ja esat kādreiz juties vientuļš, nemīlēts, nesaprasts vai neaizsargāts, jūs neesat viens. Mums katram kādreiz šādas izjūtas ir bijušas. Kā mēs varam lasīt Rakstos, Dievs jau mūsu labā ir ziedojis vairāk, nekā mēs varētu iedomāties, vairāk, nekā mēs esam lūguši, bagātīgi dodot visu, kas mums vajadzīgs. “Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?” (Romiešiem 8:31-32).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 / www.cbmc.lv.
