„Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Jāņa 14:27.
Pāvila ierastais sveiciens, uzsākot vēstuli: „Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!” — vieno sevī žēlastību un mieru. Žēlastība ir avots, miers — rezultāts. Žēlastības dēļ mums ir miers.
Miera avots ir žēlastības pilnais Jēzus, kurš atvadu svētībā mācekļiem 178 dāvāja miera dāvanu. Tā joprojām ir taisnība — šodien vienīgais patiesais miers rodams Jēzū. Jūs varētu meklēt mieru, vēršoties pie „ekspertiem”, kuri ar lielāko prieku pieņems jūsu naudu, aicinās jūs ielūkoties savā pagātnē un mēģinās palīdzēt tikt tai pāri. Nepārprotiet mani: padomdevējiem un citiem speciālistiem ir sava vieta. Bet, kamēr savā dzīvē neieaicināsit Jēzu, vienmēr sajutīsit tukšumu un dziļas, nepiepildītas ilgas.
„Kristus sirdī, kur valdīja pilnīga saskaņa ar Dievu, bija pilnīgs miers. Skaļi izteikta piekrišana Viņu nekad nepadarīja lepnu, un nopēlums vai vilšanās neizraisīja mazdūšību. Vislielākās pretestības un visnežēlīgākās izturēšanās brīdī Viņš arvien palika bezbailīgs.” (E. Vaita, „Laikmetu ilgas”, 267. lpp.)
Kāds brīnišķīgs dzīvesveids! Un tik atšķirīgs no tā, kā šodien dzīvo vairums cilvēku, ieskaitot tos, kas sludina Jēzus vārdu! Šī laikmeta noskaņa ir pilnīgā pretrunā ar minēto aprakstu. Šajā laikmetā tiek meklēta nevis Kristus miera dāvana, bet gan nepārtraukta aizrautība un satraukums. Aizvien ātrāk. Aizvien skaļāk. Aizvien bīstamāk. Aizvien baisāk. Aizvien vairāk sajust adrenalīnu.
Tomēr mēs to nespējam izturēt. Jo augstāk mēs lidosim, jo dziļāks būs mūsu nenovēršamais kritiens. Vai mēs patiešām vēlamies mums piedāvāto Kristus mieru? Mums jāsāk, atsakoties no kafijas, kas veicina kāpumu, un tabletēm, kas pēc tam palīdz atslābt un norimt. Savā dzīvē jāievieš kārtība: pietiekami izgulēties, aizmirst vēlās nakts izklaides. Katru dienu mums jābūt klusiem, pietiekami klusiem, lai sarunātos ar Dievu un ieklausītos Viņa Vārdā.
Nopietni vēlaties nevainojamu mieru? Dodiet Dievam iespēju!
(Autors: Viljams Džonsons)
