8.9.08

No kurienes nāk vēlēšanās dot?

Pēdējos gados TV pārraižu klāstā „realitātes šovi” ieņēmuši arvien lielāku programmas daļu. Dažādu TV uzvedumu vietā televīzijas vairāk pievēršas īstās dzīves drāmām un sacensībām. Negribu vērtēt šās tendences labās un sliktās puses, bet tas, kas mani ieinteresēja, ir daudzu populāru raidījumu centrālā ideja – dot un palīdzēt mazāk veiksmīgajiem.

Viens no tiem, “Ekstrēmās pārvērtības: Mājas,” katru nedēļu atspoguļo ēkas pārbūves projektu kādai ģimenei ar īpašām vajadzībām. Cits raidījums „Lielais ziedojums”, kuru producē par vienu no pasaules bagātākajām sievietēm uzskatītā izklaides biznesa slavenība Opra Vinfreja. Abi raidījumi skatītājus iepazīstina ar ģimenēm, kurām ir problēmas. Klausoties viņu bēdu stāstos daudzi no mums sirdīs sajūt smeldzi. Kādēļ mēs priecājamies līdz ar viņiem, redzot, kā šos cilvēkus izdodas atbrīvot no grūtās situācijas?

Personīgi es domāju, tas ir tāpēc, ka dziļi sirdī mums katram ir nepieciešamība dot, palīdzēt citiem mēģinājumā izmainīt dzīvi uz labo pusi. Palīdzība var būt materiāla - dodot naudu vai nepieciešamās lietas cilvēkiem tieši vai caur labdarības fondiem. Tā var izpausties arī kā padomu došana, konsultēšana vai iedrošināšana. Tāpat regulāra kopīga laika pavadīšana, kļūstot par mentoru jaunietim vai mazāk pieredzējušam cilvēkam, kā es to ar prieku esmu darījis daudzus gadus.

Bet jautājums paliek: Kāpēc mums ir tik liels prieks dot - tieši vai netieši? Bībele stāsta, ka mēs esam radīti Dieva līdzībā, un tādējādi mums ir dažas ar Viņu kopīgas rakstura iezīmes. Viena no tām ir devība – vēlēšanās sniegt citiem labumu. Piemēram, viena plaši zināma Rakstu vieta apgalvo: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.(Jāņa 3:16).

Dieva īpašība dot ir plaši atspoguļota arī citās Rakstu vietās. Mateja evaņģēlijā 7:7-11, Jēzus Saviem mācekļiem apgalvo: Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?

Vēlāk, citā sarunā ar Saviem sekotājiem, Jēzus uzsver, ka viņiem jāatdara ar to pašu: Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:8). Citā gadījumā Viņš akcentē saņēmēja atbildību citu priekšā: Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs(Lūkas 12:48).

Ja mēs esam godīgi, mums jāatzīst, ka mēs visi cīnāmies ar savu egoismu, noslieci uz savtīgumu. Bet daļa no mums kā Dieva radības, saskaņā ar Mozus 1. grāmatā 1:26-27 teikto, dziļi sevī ietver šo vēlmi dot, un spēj ieturēt pietiekami ilgu pauzi savā egocentrismā, lai palīdzētu citiem. Ko jūs varat izdarīt šodien, vienalga, darbā, mājās vai draudzē, lai dotu citu labumam?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008