Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru! (Romiešiem 7:19)
Pieņemsim, ka vēlos būt slavens dziedātājs. Es noīrēju koncertzāli, izvietoju laikrakstos reklāmu: „Nāciet, klausieties koncertu!” Mana izvēle ir laba, vai ne? Es vēlos dziedāt kā visas slavenības. Šādā izvēlē nav nekā slikta. Zāli piepilda klausītāji. Pienācis laiks sākties koncertam. Es izeju uz paaugstinājuma, un klavieres nospēlē attiecīgo ievadu. Tad es atveru muti...
Griba man ir, bet nu ir pienācis laiks uzstāties. Un uzstāties es neprotu! Mana balss pīkst, čerkst un, skaļu smieklu un zobgalību pavadīts, es pametu skatuvi. Es gribēju būt slavens dziedātājs, taču rezultāts bija bēdīgs.
Pieņemsim, ka es vēlētos dzīvot kristīgu dzīvi. Šādā izvēlē nav nekā slikta. Es vēroju, kā to dara citi, un tad mēģinu pats. Bet, lai gan esmu izvēlējies labu lietu, rezultāts ir slikts. Arī Pāvils piedzīvoja to pašu. Ar visu savu vareno saprātu viņš tomēr atklāja savu iekšējo vājumu. Viņš zināja, kāda ir pareizā izvēle, un īstenoja savu izvēli, tomēr rezultāts bija bēdīgs.
Par to viņš runā Vēstulē romiešiem 7. nodaļā. Tieši šīs nodaļas vidū mēs atrodam vārdus: „Es zinu, ka manī, tas ir, manā darbīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.” (18. p.)
Kad nolemju dzīvot labu dzīvi, paklausīt Dievam un Viņa baušļiem, es izdaru pareizu izvēli. Bet, ja mēģinu cīnīties pret grēku un velnu, esmu nolemts neveiksmei, jo grēka problēma ir cilvēka iekšienē, un pat stiprie cilvēki spēj kontrolēt tikai savu ārējo uzvedību.
Lai pareizi saprastu, kā lietot savu gribu (savu izvēles brīvību) un savu gribasspēku (spēju turpināt iet pa izvēlēto ceļu), jums jāizprot cilvēcīgo pūļu loma kristieša dzīvē. Dievs nekad nav apsolījis meklēt Viņu mūsu vietā. Viņš nekad nav apsolījis mūsu vietā pētīt Bībeli, lūgt un liecināt.
Toties Viņš ir apsolījis mūsu vietā uzvarēt sātanu. (sk. Rom. 8:37) Ja mēs veltām savas pūles Viņa iepazīšanai, Viņš mums dos uzvaru.
Autors: Moriss Vendens
