Prestižajā finanšu žurnālā “Wall Street Journal” publicētais pētījums atklāj, ka cilvēki, kuri ieņem vadošus amatus, piemēram, menedžeri, pieņemot lēmumus, disponēti noraidīt citu padomus. Paplašināts pētījums parādīja, kas nav pārsteidzoši, ka šo vadītāju galīgie lēmumi bieži bija mazāk atbilstoši, kā tie būtu, ja viņi būtu ņēmuši vērā pieejamos padomus.
Iemesls nepatikai pieņemt padomus, atsaucoties uz pētījumu autoriem, bija pārspīlēta pašpaļāvība, īpašība, kuru atpazīstam kā lepnumu vai iedomīgumu. Viņi ir pārliecināti: „Neviens nav tik gudrs kā es.” Citos gadījumos dažiem biznesa un profesionālās vides cilvēkiem nepatīk prasīt padomu vai palīdzību, baidoties, ka viņus uzskatīs par „vājiem” vai nespējīgiem pildīt uzliktos pienākumus. Viņiem liekas, ka pašiem jāspēj visu kontrolēt. Vai esat kādreiz satikuši šādus cilvēkus?
Interesanti, ka šis pats pētījums atklāja, ka sievietes labprātāk pieņēma padomus nekā vīrieši. Šķiet, ka vīrieši rāpjoties pa korporatīvajām kāpnēm un iegūstot lielāku varu, kļūst iedomīgāki un pašpārliecinātāki. Pašapziņa ir laba lieta, mums visiem tā ir nepieciešama, kad cenšamies sasniegt savus mērķus un izpildīt pienākumus. Tomēr pārspīlēta pašapziņa bieži noved pie pašpaļāvības un pat neapdomīgas, pārsteidzīgas rīcības.
Iespējams, sievietes instinktīvi atceras to, ko vīrieši piemirst: gudrs cilvēks ieklausās padomā. Tomēr mums nav vajadzīga laba intuīcija, lai saprastu, ka, lai pieņemtu svarīgus lēmumus, mums nepieciešams citu padoms un viedums. Bībelē tas apliecināts vairākkārtīgi. Lūk, daži piemēri:
Nepārdomāta soļa risks. “Es visu esmu pārdomājis. Nejauc man galvu ar saviem faktiem!” Dažkārt, pieņemot lēmumus, mēs rīkojamies šādi, apņēmībā izdarīt to, ko mēs gribam, un tā, kā mēs gribam, pat, ja darbinieki, kolēģi un līdzcilvēki iesaka darīt savādāk. Salamana pamācības 12:15 apraksta šo scenāriju: "Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu."
Problēma, darbojoties nošķirtībā. Lepnums ir problēma, ar kuru tādā vai savādākā veidā saskaramies mēs visi. Bieži vien tas saka, ka citu atbalstu mums nevajag. Diemžēl, tas var novest pie neveiksmes vai pat nelaimes. Tāpēc Salamans izdara šādu secinājumu: “Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut?” (Salamans mācītājs 4:10-11)
Ieguvums, ja uzticamies citiem. Ja prasām padomu, ne vienmēr dzirdēsim to, ko sagaidām. Bet dažādi viedokļi un iespējamie risinājumi attiecībā uz veicamo uzdevumu, var dot daudz labāku rezultātu. “Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi” (Salamana pamācības 11:14). “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” (Salamana pamācības 15:22).
Spēks, strādājot kopā. Daudzumā ir spēks, ja strādājam kopā ar citiem, daloties talantos un pieredzē, lai sasniegtu kopēju mērķi. “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami…” (Ebrejiem 10:24-25).
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
