23.1.12

Manās rokās nav nekā, ar ko Tev samaksāt

Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības.” (Titam 3:5)

Pie Jēzus atnāca desmit vīri. Deviņi bija jūdi, viens samarietis. Tomēr viena lieta viņiem bija kopēja. Visi bija spitālīgi. Jēzus sūtīja tos rādīties priesteriem, un ceļā uz templi viņi saprata, ka ir dziedināti. Visi desmit sāka skriet – deviņi uz templi, viens atpakaļ pie Jēzus.

Samarietis atgriezās pateikt: „Paldies!” Ir teikts, ka pārējiem deviņiem sirds bija palikusi „Dieva žēlastības neskarta”. („Jēzus dziedinošā kalpošana”, 253. lpp.)

Arī farizejs Sīmanis bija spitālīgs, un Jēzus arī viņu dziedināja, „bet Sīmanis nebija Jēzu pieņēmis kā Pestītāju”. („Laikmetu ilgas”, 557. lpp.)

Sīmanis neizjuta vajadzību pēc Jēzus dziedinošā pieskāriena savai dvēselei, līdz svētku mielastā Jēzus pastāstīja līdzību par diviem parādniekiem. Tad viņš pieņēma Jēzu kā Pestītāju.

Divpadsmit mācekļi tika izsūtīti evaņģēlija darbā. Viens no tiem bija Jūda. Jēzus „piešķīra viņam spēku dziedināt slimos un izdzīt velnus. Bet Jūda nekad pilnīgi nepakļāvās Kristum”. (Turpat, 717. lpp.)

Cilvēcīgai dabai daudz labāk patiktu, ja tāda veida ziņojumi no Bībeles būtu izlaisti. Mēs daudz labāk sev vēlētos tādu Dievu, kas atalgo ar svētībām mūsu lielo ticību un mūsu lielo taisnību. Reizēm mums ne visai patīk Dievs, kas liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. (Mateja 5:45) Tomēr mēs saņemam Dieva dāvanas, pateicoties Viņa labvēlībai un ilgām aplaimot mūs pēc mūsu vajadzībām.

Pētot Bībeles ziņojumus, jūs atradīsit piemērus, kur tika dziedināti cilvēki ar stipru ticību, kāds bija virsnieks Kapernaumā. Jēzus brīnījās par viņa ticību. Tāpat jūs atradīsit ļaudis, kuri tika dziedināti, bet viņiem vispār nebija ticības Dievam. Daži bija taisni, daži netaisni. Visiem kopēja bija lielā vajadzība, kuru apmierināt varēja vienīgi Jēzus, kā arī tas, ka tie nāca pie Viņa bez jebkā, ar ko varētu izpelnīties Viņa labvēlību.

Farizeji ieteica Jēzum dziedināt virsnieku, jo viņš tiem bija uzcēlis sinagogu. Bet pats virsnieks sacīja: „Es neesmu cienīgs.” Kad iepazīstam Jēzus mīlestību, mēs iesim pie Viņa ar savu vajadzību, nevis iedomātiem nopelniem, un uzticēsimies, ka Viņš atbildēs uz mūsu lūgšanām veidā, kādu uzskata par vislabāko.

(Autors: Moriss Vendens)