Ja jums vajadzētu nolīgt advokātu, jaunu grāmatvedi, citu piegādātāju vai varbūt uzkopšanas servisu savam ofisam, kā jūs izvērtētu potenciālos kandidātus? Pārskatīt telefona grāmatas un sarakstus internetā varētu nebūt noderīgi, jo tajos ir ierobežots daudzums informācijas. Tāpēc mēs, iespējams, varētu konsultēties ar draugiem vai uzticamiem paziņām, izmantojot “apmierinātā klienta” metodi. Vai arī mēs varētu dabūt atskaiti no Labāka Biznesa Biroja, lai redzētu, vai pret to personu vai kompāniju, ko vēlamies nolīgt, nav reģistrētas kādas sūdzības.
Nereti, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, mēs izmantojam līdzīgu stratēģiju – mēs sazināmies ar kontaktiem, ko viņi mums ir devuši, lai uzzinātu viedokli par šo personu, vai mēs pazvanām iepriekšējiem darba devējiem un prasām viņiem likuma robežās informāciju par potenciālo darbinieku. Gan nolīgstot kādu citu kompāniju, gan papildinot personālu, mēs vēlamies uzzināt, kāda ir viņu reputācija.
Bet vai reputācija tiešām ir īstais indikators, pēc kā noteikt, ko mēs varam sagaidīt? Ikviens no mums ir dzirdējis par biznesa un profesionālajiem līderiem un amatpersonām ar lielisku reputāciju, kas līdz ar kādas morālas vai ētiskas kļūdas atklāšanu ir pazudusi kā nebijusi. Kāpēc tā notiek?
Nesen es dzirdēju kādu, kas pateica ko tādu, ko būtu īpaši svarīgi izcelt. Viņš teica: “Raksturs ir tas, kāds tu esi patiesībā. Reputācija ir tas, par kādu tevi uzskata citi cilvēki.” Citiem vārdiem sekot, ne vienmēr ārišķīgais ir tas, kas cilvēks ir patiesībā. Kā piemēru es varu minēt publiskos runātājus, ko es kādreiz apbrīnoju, iedomājoties, cik labi būtu, ja viņi būtu mani draugi. Taču dažos gadījumos atklājās, ka, lai gan šie indivīdi bija lieliski publiski uzstājoties, privāti runājot, viņu personība un uzvedība bija pavisam citādāka.
Darbā šī atšķirība starp raksturu un reputāciju ir ļoti svarīga. Mārketingā uzsvars tiek likts uz bildi, t.i., uz ārējo. Dažreiz mēs to saucam par brendu jeb zīmolu. Mērķis ir pārliecināt potenciālos klientus, ka mēs esam tādi, kā mēs gribam, lai viņi domātu, ka esam.
Diemžēl dažreiz cilvēki valkā “maskas”, tādējādi apslēpjot to, kādi viņi patiesībā ir iekšienē.
Tam var būt pamatoti iemesli, piemēram, kaunēšanās, kautrība, sajūta, ka neesi “pietiekami labs”. Bet, ja mūsu “maskas” ir apzināti mēģinājumi maldināt, tad problēma ir nopietna un parasti patiesība nāk ar laiku gaismā. Labs raksturs gandrīz vienmēr garantē arī labu reputāciju, taču laba reputācija nenozīmē, ka cilvēkam vai kompānijai ir labs raksturs. Apdomājiet, kas par šo ir rakstīts Bībelē:
Uzmanieties no ārējā izskata. Mums ir tieksme cilvēkus vērtēt, izmantojot savu uztveri – to, ko mēs redzam un dzirdam. Taču tas var būt maldinoši. Pirmajā Samuēla grāmatā 16:7 mums teikts: „… Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” Salamana Pamācības 16:2 papildina: “Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu.”
Uzraugiet paši savu motivāciju. Var būt arī tā, ka mēs paši arī esam vainojami maldināšanā, nepareizi parādot to, kādi mēs esam. Taču, ja mēs gribam būt cienījami cilvēki, tad mums būtu jābūt godīgiem arī tajā, kādu iespaidu mēs par sevi radām. “Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība” (Salamana Pamācības 4:23).
Ideālai personai ir laba reputācija, balstīta uz laba rakstura pamatiem. Apustulis Jānis šādu personu ir aprakstījis. “Demētrijam par labu ir liecinājuši visi, arī pati patiesība” (3. Jāņa 12).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
