Kāds vecs kovbojs vairākus gadus nostrādāja lopkopības fermā, kur ziemas vētras ar ledainajiem lietiem un asajiem brāzmainajiem vējiem, kas saputināja sniegu milzīgos sanesumos, prasīja daudz lopu dzīvības, tādējādi krietni paplucinot ganāmpulku. Temperatūra bieži vien nokrita zem nulles. Lielākā daļa liellopu parasti vienkārši pagriež muguru ledainajām brāzmām un lēnām iet pa vējam, līdz atduras pret ierobežojošo žogu – un tur arī viņi mirst.
Taču Herfordas liellopi uzvedas citādāk. Šīs šķirnes pārstāvji instinktīvi iet pret vējam, cik tālu vien ļauj iežogojums. Viņi stāv plecu pie pleca ar noliektu galvu pret vētras brāzmām. Tā rezultātā ganāmpulks izdzīvo. Šeit ir vērtīgā mācība mums visiem – Risini dzīves vētras ar seju pret tām.
Mums vajag saprast nelaimju vējus. Es atminos ārkārtīgi grūtus brīžus savā dzīvē, kad man gribējās “pacelt balto karogu”, iebāzt savu galvu zemē vai pūst svilpē, signalizējot, ka padodos. Autoram Džerijam Bridžam, manam labam draugam bija dažas lieliskas atbildes priekš manis savā grāmatā “Ticība Dievam pat tad, kad dzīvē sāpes”, īpaši nodaļā “Augšana caur grūtībām”. Tāpat es atcerējos Psalmu 46:2 un tanī es atradu palīdzību šajā krīzes stundā: “Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.”
Orators Napoleons Hils ir teicis: “Katra nelaime, katra kļūda, katras sirdssāpes līdz ar sevi nes sēklu ar tikpat lielu, ja ne lielāku labumu.” Kas ir šī sēkla, par ko viņš runā? Bībeles Vecajā derībā mēs varam rast vairākus piemērus:
* Ābrahāms Pirmajā Mozus grāmatā. Viņš pavadīja gadus, mācoties, kā paklausīt, ko paklausīt un kad paklausīt. Pa to laiku Ābrams saskārās ar dažādiem mānekļiem, strīdiem un vilšanos. Taču Dievs atalgoja viņa ticību un paklausību, pat saskaroties ar nelaimi un neskaidrību.
* Ījabs grāmatā, kas nosaukta viņa vārdā. Viņš bija dzīvojis vairākus labklājības, laimes un panākumu pilnus gadus. Taču tad jumts un sienas viņa dzīvē iebruka, un viņš daudzu acīs kļuva par neveiksminieku – viņš zaudēja ģimeni, laimi, slavu un veselību. Saprotams, ka viņš žēlojās: "Nē, Viņš mani salauzītu kā vētras brāzmā un bez iemesla pavairotu manas vātis" (Ījaba 9:17). Taču tad Ījabs atklāja, cik svarīga ir gaidīt, pat tad, ja tas prasa nedēļas vai mēnešus. Viņš uzzināja, kāda vērtība nelaimē ir pacietībai. Viņš atskārta, ka tad, kad šķiet, ka solījums nepiepildīsies, vienmēr var ticēt Tam, kas šo solījumu sniedz.
* Jāzeps arī Pirmajā Mozus grāmatā. Viņa dzīves gadi ir salīdzināmi ar braukšanu amerikāņu kalniņos 24 stundas no vietas. Dažos mirkļos viņš no sava stāvokļa kā tēva favorīts nokļuva bedrē; no savas prominentās pozīcijas – cietumā; no aploka – pajumtē; no bēdīgā stāvokļa – par premjerministru. Laikam ejot, viņš bija spējīgs saviem brāļiem, kas viņu nodeva, teikt: "Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis" (Pirmā Mozus grāmata 50:20).
Bībele mums māca to, ko varētu saukt par “Pieauguma likumu”: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu” (Jāņa 12:24). Dažreiz nāves parādīšanās ir tikai labākas dzīves vēstnesis.
Kad jūs piemeklēs grūtības, un tās jūs piemeklēs, atcerieties un pieturieties pie šīs patiesības: "Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā." (Psalmi 46:2)
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
