19.11.12

Kam daudz piedots, tas daudz mīl

Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz! (Lūkas 7:47)

Sīmaņa namā bija mielasts. Sīmanim šķita, ka Jēzus pārāk brīvi pieņem un piedod. Tad Jēzus izstāstīja viņam līdzību par diviem parādniekiem.

Viena parādnieka parāds bija diezgan liels, otra parāds bija mazs. Abiem parādus piedeva. Jēzus jautāja: „Kurš no abiem to vairāk mīlēs?” Sīmanis atbildēja: „Man šķiet, tas, kam viņš vairāk atlaidis.” Bet Viņš tam sacīja: „Tu pareizi esi spriedis.” (Lūkas 7:42, 43)

Pēc mūsu cilvēcīgās izpratnes brīva piedošana var būt bīstama. Liekas, ka tā var novest pie visatļautības. Šķiet, ka grēku nožēlošanas skaitam ir jābūt kādai robežai, vai arī mēs pastāvīgi izvēlēsimies grēkot un vienmēr nožēlot. Tomēr mīlestība ir varens aizsargs pret visatļautību. Tāpēc, ka tie, kam daudz piedots, labāk par citiem zina, cik liela ir tās personas mīlestība, kas viņiem piedevusi, viņi to mīl vairāk nekā citi.

“Kam Viņš vairāk piedevis, tie arī Viņu vairāk mīlēs un stāvēs vistuvāk Viņa tronim, lai slavētu Viņu par lielo mīlestību un bezgalīgo upuri. Tikai tad, kad sapratīsim Dieva mīlestību, mēs labāk spēsim aptvert grēka grēcīgumu.” („Ceļš pie Kristus”, 36. lpp.)

Zinot, ka mēs tiekam mīlēti bez jebkādiem nosacījumiem, mūsos mostas vēlēšanās atbildēt ar mīlestību. Kad iepazīstamies un sākam ticēt Dieva mīlestībai, mēs tiekam vadīti nožēlot savus grēkus, un, jo vairāk mēs iepazīstamies ar Dieva mīlestību, jo dziļāka kļūst mūsu nožēla.

Ja mēs Viņu mīlēsim, tad turēsim Viņa baušļus. Tikai tad, kad mēs Viņu mīlam, mēs spējam turēt Viņa baušļus. „Patiesa paklausība vienmēr nāk no sirds.” („Laikmetu ilgas”, 668. lpp.) Ejot pie Jēzus katru dienu, kādi mēs esam, mēs saprotam, ka Viņš mūs pieņem. Viņš mums dāvā nožēlas dāvanu, un mēs sākam kaut ko izprast no šīs mīlestības, kas ir pietiekami liela, lai sniegtu atgriešanos un piedošanu pat tiem, kuriem jāpiedod „daudz”. Tad mūsu sirdī mostas mīlestība uz Viņu. Un, mīlot Viņu, mēs vēlamies Viņam paklausīt.

Dieva brīvi piedāvātā piedošana ne tikai nevada mūs uz visatļautību, bet ir vienīgais patiesās paklausības pamats. Romiešiem 2:4 teikts, ka tieši Dieva laipnība vada mūs uz atgriešanos no grēkiem.

(Autors: Moriss Vendens)