19.11.12

Kā labā jūs strādājat?

Ja būtu jāaptaujā 100 biznesa un profesionālās pasaules pārstāvji par to, kāpēc viņi strādā un ko viņi caur savu darbu cenšas sasniegt, visticamākais jūs saņemtu 100 dažādas atbildes.

Iespējams populārākā atbilde būtu “lai nopelnītu iztikai”. Mēs strādājam, lai nopelnītu nepieciešamās finanses pārtikas, mājsaimniecības preču, kā arī apģērbu iegādei, lai varētu nodrošināt sevis izvēlēto dzīvesveidu, lai iegūtu lietas, kas mums ir vajadzīgas un ko mēs gribam, un arī pat lai palīdzētu finansēt dažādas organizācijas/akcijas, kam mēs ticam. Taču uz jautājumu “Kā labā jūs strādājat?” ir daudz citu atbilžu.

Dažiem darbs sniedz misijas un jēgas, un pat vērtības izjūtu. Citi tiecas pēc personīgas atpazīstamības viņu prasmju un talanta dēļ. Daļai darbs kalpo kā palīgs, lai celtu savu pašvērtējumu, tādējādi gūstot panākumus, lai vai kas viņu izpratnē tie būtu. Tomēr ir arī tādi, kam darbs ir vienkārši veids, kā pavadīt stundas, ko esi nomodā.

Cilvēki ar nesavtīgāku, filantropiskāku skatu uz dzīvi varētu darbā saskatīt veidu, kā pakalpot citiem, piedāvājot nepieciešamo palīdzību un uzmundrinājumu personām vai personu grupām ar īpašām vajadzībām.

Lielākajai daļai no mums darbs var funkcionēt kā mērierīce, kas palīdz noteikt, kā mēs iederamies sabiedrībā un kā mēs varam ietekmēt pasauli ap mums. Motivācija katram var ievērojami atšķirties, daži var būt egoistiskāki nekā citi. Taču vispārībā, lai atrastu piepildījumu savā darbā, mums vajadzētu būt skaidrai atbildei uz jautājumu: “Kā labā jūs strādājat?”

Bībelē atrodami dažādi interesanti skatījumi uz šo jautājumi, kuri dažos veidos pat izaicina valdošo uzskatu par strādāšanas mērķi un kāpēc mēs darām to, ko mēs darām:

Strādājot tiecies pēc tā, kas nevar tikt atņemts. Viena no problēmām, uzstādot profesionālos mērķus, kā, piemēram, paaugstinājums vai algas pielikums, ir tā, ka tie sniedz tikai īslaicīgu apmierinājumu. Tikko, kā mēs esam nedaudz apraduši ar esošo situāciju, mēs sākam domāt, ko darīt tālāk. Jēzus, runājot ar saviem mācekļiem, mudināja tos tiekties pēc mērķiem, kas neizzūd vai ko nevar atņemt. “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.” (Mateja 6:19-20)

Strādājot tiecies pēc lietām, kas paliks. Nākošnedēļ liela daļa no mums atzīmēs Pateicības dienu, svētkus, kad daudzi no mums patērē daudz vairāk ēdiena nekā būtu nepieciešams. Mums visiem vajag barību, taču Jēzus teica, ka ir daudz labāks “ēdiens”, pēc kura mums vajadzētu tiekties: “Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, …. ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:27,35)

Strādājot tiecies pēc mūžīgas atlīdzības. Visi mēs esam saskārušies ar to, ka cilvēku atzinība un godināšana ir īslaicīga. Vienu dienu mēs varam būt uzņēmuma “zvaigzne”, taču jau nākamajā šo vietu aizpilda kāds cits. Tieši tāpēc, ir labi atcerēties To, kurš piedāvā atlīdzību, ko patiesi neviens nespēs atņemt. “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu.” (Kolosiešiem 3:23-24)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.