Saistībā ar darba vietām, mēs runājam par ergonomiku, kas tiek definēta kā mācība par attiecībām starp darbiniekiem un tiem apkārtējo vidi, īpaši lietotajiem darba rīkiem. Analizējot apkārtni, tiek ievērtēts viss, sākot ar trokšņu līmeni līdz ofisa krēslam un datora novietojumam.
Fiziskās vides novērtējums ir ļoti svarīgs. Bet uzmanība jāpievērš arī citam “apkārtējās vides” elementam – tā ir vieta, kur darbinieki var pilnībā izmantot savus talantus, dāvanas un aizraušanos.
Kad es biju priekšpilsētas laikraksta redaktors, mums bija darbiniece, kura, tēlaini izsakoties, apaļu tapu centās pielāgot kvadrātiskam caurumam. Es viņu saukšu par Mēriju. Mūsu redakcijas komanda bija neliela, tādēļ mēs viņu izmēģinājām dažādos darbos. Sākotnēji viņas uzdevums bija sekot skolas valdes un vietējā komitejas sanāksmēm. Tad lūdzām lai viņa raksta par sieviešu aktivitātēm. Viņa mēģināja komentēt sporta pasākumus. Mērija bija dedzīga savā darbā, bet nekas no iepriekš minētā šķiet nederēja pietiekami labi.
Visbeidzot, kad man vajadzēja pārtraukt darba attiecības ar pilnu laiku nodarbinātu fotogrāfu, es jautāju vai Mērija nevēlētos izmēģināt šo darbu. Tas sevī ietvēra gan sabiedriskus sporta pasākumus, gan ēku attēlus pārdošanas sludinājumiem. Mērija uzliesmoja kā 1000 vatu spuldze. Viņa bija atradusi savu nišu, darbu kuru darīja ar degsmi.
Laimīgā kārtā es ar Mēriju nebiju „šķīries” līdz viņa atrada savu vietu – lomu, kas viņai ļāva uzziedēt. Viņa kļuva par laimīgu, gandarītu darbinieku. Tas prasīja laiku, bet mēs atradām vietu mūsu komandā, kurā viņa iederējās. Un man tas bija kā atalgojums – palīdzēt viņai gūt prieku caur darbu mūsu labā.
Viena no vadītāja vislielākajām atbildībām ir dot iespēju darbiniekam atrast savu vidi, savu interešu un prasmju lauku, kur viņš/viņa var uzziedēt. Sens ASV armijas moto vēsta :” Esi viss, kas vari būt!” Bībele apstiprina šās vadītāja funkcijas svarīgumu:
Ikviens no mums ir unikāli veidots un apdāvināts. Nav divu vienādu cilvēku, ne fiziski, ne spēju. interešu un dedzības ziņā. “Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts” (Psalmi 139:14).
Mums katram ir jāpiepilda īpašs uzdevums. Bībele mums stāsta par īpašo, Dieva doto uzdevumu, un mums kā vadītājiem ir pienākums palīdzēt šo uzdevumu atrast un piepildīt. "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām." (Jeremijas 1:5).
Labākie līderi un vadītāji no saviem darbiniekiem gūst vislabāko. Jēzus stāstīja līdzību par talentiem, kurā biznesmenis testēja savus darbiniekus spējā pārvaldīt viņa mantu. Līdzīgi vadītāji ir atbildīgi ne tikai par materiālajām vērtībām, bet arī par atbilstošu cilvēcisko resursu pārvaldi. “...labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu…” (Mateja 25:14-30).
Labi vadītāji rūpes par saviem darbiniekiem izvirza pirmajā vietā. Ja darbinieks „neuzzied”, mums ir jāuzdod jautājums - kāpēc? Varbūt, ka mēs sagaidām, lai viņš/viņa apaļu tapu pielāgo kvadrātveida caurumam. “Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem” (Salamana pamācības 27:23).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
