Nevienam nepatīk gaidīt. Mūsu aizkaitinājums pieaug, kad stāvam veikalā rindā pie kases, gaidām uz obligāto drošības pārbaudi lidostā un, skatoties pulkstenī un vērojot, kā citi nāk un iet, sēžam uzgaidāmajā telpā pie zobārsta vai ārsta – vietās, kurās liekas, ka laiks stāv uz vietas. Mēs kļūstam nepacietīgi, kad jāstāv uz vietas pasaules lielākajās stāvvietās – uz ātrgaitas ceļiem ap lielpilsētām.
Mūsdienu kultūra pieprasa tūlītēju apmierinājumu. „Es gribu to tagad.” Modernās tehnoloģijas mums palīdz visu sasniegt ātrāk; e-pasti, mobilie telefoni, īsziņas, internets. Televīzija caur satelītiem mums ļauj vērot globālos konfliktus un nelaimes uzreiz. Vislielākais laika trūkuma slogs ir uz tiem, kuri nevar vienkārši būt, kuriem visu laiku kaut kas ir jādara. Nevis vienkārši ESI, bet – DARI! Tā mani varētu raksturot pirms vairākiem gadiem.
Tad mana skaidrā un drošā pasaule sašķobījās. Mana sieva, Beva vairs nevarēja uzturēties augstu kalnos 7200 pēdu augstumā, kur atradās mūsu viesu nams Kolorado. Mēs pārvietojāmies uz piemērotāku apkaimi Dienvidkalifornijā, kas bija bijusi viņas mājvieta daudzus gadus. Man tas nozīmēja gan jaunu dzīvokli, gan ļoti atšķirīgu klimatu, gan nomainīt jau 5 gadus ierastu dzīvesveidu, gan atrast jaunu vietu, kur pielūgt Dievu, gan atrast jaunus draugus un visgrūtākais saprast, ko darīt Oranžas apgabalā.
Es jutos izmests no segliem, atšķirts no visa, kas bija pazīstams un komfortabls. Bet Dievs izmantoja to laiku, lai piesaistītu manu uzmanību.
Nebija dievišķas atklāsmes vai sapņa, kurā Jēzus runātu ar mani, bet Dievs kādā agrā rītā mani uzrunāja ar Psalmu 37:7. Likās, ka Viņš saka: „ Bob, Tev jāiemācās kā PALIKT MIERĀ un kā GAIDĪT.” Tās bija ļoti būtiskas mācību stundas pat tādam daudz piedzīvojušam vīram kā man.
Palikt mierā apgrūtina fakti, ko darīt ar apsolījumiem, kā tos sagaidīt. Būšana mierā ir viens no Dieva glābšanas principiem caur Jēzu Kristu. Es esmu mierīgs pabeigtajā darbā Golgatā, Jēzus nāvē pie krusta, izpērkot manus grēkus. „Viss piepildīts,” Viņš teica. Šī iemesla pēc ir tik grūti Evaņģēliju saprast un tik grūti pieņemt. Ir vieglāk cīnīties nekā palikt mierā. Tam nav nekāda sakara ar maniem darbiem, bet gan ar Viņa asinīm, kuras pasargā gan mani, gan Tevi!
Gaidīšana ir tikpat grūta, varbūt pat vēl grūtāka. Tāpēc, ka mums jāgaida pacietīgi, kas ir ļoti grūti apņēmīgiem, augsti motivētiem biznesa un profesionālās vides cilvēkiem. Mums – Kristus sekotājiem - jāgaida Viņa apsolījumu piepildījums. Dievs, kā esmu atklājis daudzu gadu laikā, neko nedara par ātru vai par vēlu. Viņš reaģē tieši laikā.
Mums jāgaida, kad Dievs atklās Savu vēlēšanos. Viņam ir plāns un nolūks katram manas dzīves posmam, ieskaitot Oranžas apgabalu Kalifornijā. Bet man jāgaida, kad Viņš piepildīs manas sirds vēlmes, kā solīts Psalmā 37:4, “Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas.” Kā kāds ir teicis: “Cilvēka sirdī lielas cerības netiek modinātas tāpēc, lai vēlāk tās nestu sarūgtinājumu.”
Tā nu es esmu te, joprojām mācoties, bet arī ticot: "Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu…" (Psalmi 37:7).
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
