„Varbūt viņš tādēļ no tevis uz brīdi bija atšķirts, lai tu viņu paturētu mūžībai, ne vairs kā vergu, bet daudz vairāk kā mīļotu brāli, īpaši man, bet cik daudz vairāk vēl tev gan pēc miesas, gan iekš Tā Kunga!” Filemonam 15., 16. pants.
Filemons, kuru Pāvils vēstulē dēvē par „mūsu darba biedru” (1. pants) un kura namā notika draudzes sapulces (2. pants), bija vergturis. Viņam piederēja vismaz viens vergs, jaunais cilvēks Onēzims, kurš aizbēga un atrada Pāvilu cietumā, kur viņš kļuva par kristieti. Kā tas varēja būt? Vai tas nav pretrunīgi?
Ābrahams Linkolns izteicās, ka viņš nevēlētos būt nedz vergs, nedz vergturis. Šīs attiecības pazemo abas iesaistītās puses. Pirms vairākiem gadiem, ieslēdzis vakara ziņu pārraidi, dzirdēju stāstu, kas izraisīja gan pārsteigumu, gan riebumu. Tika rādītas fotogrāfijas no nelietīgās linčošanas ēras Amerikas vēsturē, kas ilga no deviņpadsmitā gadsimta beigām līdz divdesmitā gadsimta sākumam. Šīs fotogrāfijas bija pretīgas — īpaši man palikusi atmiņā viena no tām. Tajā redzama vīriešu grupa, kurā ir arī daži zēni, kas, atspiedušies pret tilta margām, lūkojas tieši objektīvā. Viņu sejās nav manāms nedz kauns, nedz nožēla. Šiem ļaudīm aiz muguras, kokā virvē pakārts, karājas līķis. Tālāk tiek demonstrēta pastkartīte, kas nosūtīta nākamajā dienā pēc minētā notikuma. Uz tās rakstīts: „Vakar mums bija pikniks.”
Kā bija ar verdzību Pāvila dzīves laikā? Vai tolaik bija citādi? Jā un nē. Verdzība bija Romas impērijas pamats. Liela daļa tās iedzīvotāju bija nebrīvi vergi. Atšķirībā no Amerikas Pāvila dzīves laikā verdzības pamatā nebija rasu naids. Cilvēki par vergiem kļuva piedzimstot, pirātu darbības dēļ vai nokļūstot parādos. Viņu statuss bija ļoti atšķirīgs. Daži vergi bija izglītoti, tur bija skolotāji, filosofi un mūziķi. Viņi vadīja veikalus vai ražotnes un pārvaldīja īpašumus.
Tomēr vergturiem bija absolūta vara pār tiem. Vergiem nedrīkstēja piederēt īpašumi, viņi nevarēja oficiāli precēties, viņi pēc īpašnieka iegribas varēja tikt šķirti no sievas un bērniem. Viņiem nebija vietas, kur vērsties pēc taisnīguma, nebija patvēruma. Verdzība bija gļēvulības, glaimu, negodīguma un nekrietnas amoralitātes skola.
Arī Pāvila tuvs draugs Filemons bija vergturis. Kā tā varēja būt? Jo viņa darbi nebija saskaņoti ar zināšanām. Viņa dzīvē žēlastības Evaņģēlijs vēl nebija izplatījies pilnībā. Vai es esmu labāks?
(Autors Viljams Džonsons)
