„To, kas kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā tev, tā man ir derīgs.” Filemonam 11. pants.
Mēs nezinām, kā aizsākās Onēzima stāsts, nedz arī to, kas notika pēc tam, kad Pāvils šo aizbēgušo vergu nosūtīja atpakaļ pie viņa īpašnieka Filemona ar personiski rakstītu vēstuli. Par to, kas notika vispirms, mēs varam izdarīt tikai vispārīgus pieņēmumus, un kāda saistoša liecība no agrīnās draudzes vēstures sniedz ieskatu, kas notika tālāk.
Šķiet skaidri saprotams, ka Onēzims pēc aizbēgšanas, lai kļūtu brīvs (kaut arī tas nozīmēja izaicināt bargos romiešu likumus) un pēc satikšanās ar Pāvilu cietumā, kļuva par kristieti. Ja tas tiešām notika Romā, kā to pieņem, šāda tikšanās noteikti nebija nejauša. Tolaik Romā bija aptuveni miljons iedzīvotāju. Kā Onēzims varēja iepazīties ar apustuli? Tā, protams, bija dievišķa vadība. Iespējams, ka Pāvils ar šo jauno cilvēku iepazinās, apmeklējot Filemonu (ja tas notika). Iespējams, ka pirms aizbēgšanas vergs jau zināja, ka Pāvils atrodas cietumā. Iespējams, ka, pamatojoties uz iepriekšējo patīkamo tikšanos ar Pāvilu, Onēzims apustuli uzmeklēja cietumā.
Aplūkojot atlikušo stāsta daļu, mums ir pamatotāki pierādījumi. Pāvils Onēzimu nosūtīja atpakaļ pie īpašnieka, lūdzot Filemonu viņu uzņemt nevis kā vergu, bet brāli (16., 17. pants). Ja Onēzims Filemonam bija ko parādā, Pāvils apsolījās to atmaksāt (19. pants). Tad Pāvils rakstīja: „Es tev rakstu, uzticēdamies tev, ka paklausīsi, un zinādams, ka tu darīsi vairāk par to, ko es saku.” (21. pants)
Ko nozīmē frāze „darīsi vairāk”? Tas varēja nozīmēt tikai vienu: atdot Onēzimam viņa brīvību. Filemons šo vēsti saprata un, uz to pamatojoties, arī rīkojās. Ja viņš to nebūtu darījis, šī Pāvila vēstule nebūtu saglabājusies — Filemons to būtu iznīcinājis.
Acīmredzot šis zēns jau bija piedzimis kā vergs, jo viņam tika dots starp vergiem bieži sastopams vārds: Onēzims nozīmē „noderīgs”. Bet, kā Pāvils uzsvēra, viņš kļuva nederīgs, taču vēlāk piemetināja: „Tagad [viņš] kā tev, tā man ir derīgs.” (11. pants)
Iespējams, mēs varam uzzināt, kas ar Onēzimu notika tālāk. Aptuveni 50 gadus pēc tam, kad Pāvils bija rakstījis vēstuli Filemonam, kāds cilvēks, vārdā Ignats, rakstīja Efezas draudzei. Šī vēstule ir saglabājusies, un no tās varam secināt, ka Ignats zināja par Pāvila vēstuli Filemonam. Arī viņš, tāpat kā Pāvils, pretstata vārdus „derīgs” un „nederīgs”. Un šīs vēstules viņš adresējis Efezas draudzes bīskapam — Onēzimam!
Īsts piedodošas un pārveidojošas žēlastības stāsts!
(Autors: Viljams Džonsons)
