18.4.10

Nopirkt labvēlību

 

Bet Ēsavs teica: "Man pašam ir diezgan, mans brāli, paturi, kas tev pieder."” (1.Mozus 33:9)

Atgriežoties pēc 20 gadu prombūtnes, Jēkabs joprojām baidījās no sava dvīņubrāļa Ēsava. Izdzirdējis, ka Ēsavs nāk viņu sagaidīt ar 400 vīriem, Jēkabs pa priekšu nosūtīja lielu ganāmpulku: 200 kazu un 20 āžu; 200 aitu un 20 aunu; 30 kamieļu; 40 govju un 10 vēršu, kā arī 30 ēzeļu. Viņš lika savam kalpam pateikt Ēsavam, ka visi šie dzīvnieki ir dāvana no Jēkaba, kurš arī nāk tiem pa pēdām (1.Mozus 32:13-18).

Diezgan iespaidīga dāvana! Ja Ēsavam bija kādas šaubas par brāļa attieksmi, šī bija skaidra atbilde. Jēkabs baidījās un vēlējās darīt visu, lai Ēsavu iepriecinātu. Viņš centās nopirkt Ēsava labvēlību.

Jēkaba dzīvē šāda attieksme pret citiem nebija nekas neparasts. Būdams viltīgs un manipulēdams ar visu un visiem, viņš uzskatīja, ka spēj izkļūt no jebkuras situācijas. Šāda rīcība ir sastopama arī mūsdienās. Mūsos visos – dažos vairāk, dažos mazāk – ir zināmas Jēkaba rakstura iezīmes. Daudzi uzskata, ka par naudu var nopirkt visu, ka visam ir sava cena. Bet Dievs meklē cilvēkus, „kas neļaujas pirkties un pārdoties, [..] kas savas dvēseles dziļumos ir uzticami un godīgi, [..] kas nebaidās grēku saukt tā īstajā vārdā, [..] kuru sirdsapziņa ir tik uzticīga pienākumam kā magnēta adata polam, [..] kas nostājas par taisnību, kaut arī debesis grūtu.” (E. Vaita, „Audzināšana”, 57. lpp.)

Jēkabs centās nopirkt pat Dieva labvēlību. Pamodies pēc brīnišķīgā sapņa par kāpnēm uz Debesīm, viņš izteica zvērestu. Ja Dievs viņu sargās un atkal atvedīs drošībā mājās, viņš Dievam atdos desmito daļu no visa, ko Kungs viņam devis (1.Mozus 28:20-22).

Pirms nosodām Jēkabu, ielūkosimies savās sirdīs. Cik bieži katrs no mums ir centies ar Dievu manipulēt? Vai, atdodot desmito daļu (kas tāpat ir Viņa) un ziedojot, mēs sagaidām, ka Viņš mūs atalgos, jo mēs (mūsuprāt) esam izdarījuši Viņam pakalpojumu?

Dieva labvēlība nav nopērkama. Tā ir par velti – nenovērtējama. Mēs to dēvējam par žēlastību.

Pat Ēsavs Jēkabam palīdzēja to saprast. Lielie ganāmpulki bija viņam vienaldzīgi. Tie nebija vajadzīgi, lai viņš savu brāli pieņemtu un viņam piedotu.

 

(Autors: Viljams Džonsons)