Vairums no mums dzīvo pēc principa: “Man to vajag, un man to vajag tūlīt!” Es atceros, kā pirms daudziem gadiem vairākas dienas, dažkārt pat veselu nedēļu gaidīju, kad pa pastu atsūtīs apstiprinājumu rediģētajām lapām žurnālam, kuram es biju galvenais redaktors. Tagad digitālā korektūra pa e-pastu tiek saņemta gandrīz acumirklī. Ir gandrīz tā, ka saņemt vēstuli nākamajā dienā ir par lēnu.
Ziņām un informācijai mūsdienās jābūt momentānai – nav laika gaidīt aizkavējušās avīzes vai iet uz bibliotēku meklēt nepieciešamo informāciju. Patiesībā visu nepieciešamo mēs varam atrast internetā. Apmeklējot mūsu iecienītos ātrās apkalpošanas restorānus vai kafejnīcas, mēs kļūstam nepacietīgi, ja rindā jāgaida ilgāk par dažām sekundēm. Mēs zinām, ko mēs gribam – un mēs gribam to dabūt tūlīt!
Jaunie, apdāvinātie sportisti, kārē savus fiziskos talantus ātrāk pārvērst naudā, meklē iespēju izlaist koledžu sporta akadēmiskos uzstādījumus un konkurenci, bet pa taisno doties profesionālā sporta bagātībās. Un biznesa vadītāji, nevēloties investēt laiku, lai sasniegtu karjeras izaugsmi tradicionālajā veidā, izvēlas nogriezt stūrus, ejot uz morāliem un ētiskiem kompromisiem. Viņiem ir nepieciešams apmierināt savas vēlmes, un tas ir jāpaveic nekavējoties.
Sekas šādai domāšanai ir būtiskas. Acīmredzami personīgās un korporatīvās vērtības tiek nodotas. Nereti tiek pārkāpti likumi. Bet iespējamas arī citas – slēptas izmaksas, kuras daudzi no mums pat nepamana.
Katru apbur iespēja gūt pēkšņus panākumus, bet īstenībā pat tie, kuri pēkšņi parādās uz skatuves – vienalga uzņēmējdarbībā, izklaidē, sportā vai kādā citā jomā – parasti daudzus gadus neziņā ir sekojuši savam aicinājumam. Vairumam šie gadi drīzāk ir bijuši piepildīti ar neveiksmēm nekā panākumiem. Noteicošais bija tas, ka, tā vietā, lai padotos mazdūšībai un izmisumam, viņi bija izturīgi, pacietīgi un neatlaidīgi.
Neatlaidība nozīmē atteikšanos padoties, piemēram, palikt uzticīgam sapnim, vīzijai vai misijai, arī saskaroties ar grūti pārvaramiem apstākļiem. Šādas rakstura iezīmes ir kopējas dižiem pasaules pētniekiem, zinātniekiem un izgudrotājiem. Līdzās mērķtiecības un disciplīnas nodrošināšanai, lai gūtu uzvaru pār dzīves likstām, neatlaidībai ir vairāki blakus produkti, kurus izceļ Bībele:
Neatlaidība un pacietība norūda raksturu. Kā fiziski vingrinājumi attīsta muskuļus, tā neatlaidība stiprina iekšējo cilvēku, rezultējoties spēcīgā raksturā, kurš nelokās, sastopoties ar zaudējumu vai vilšanos. “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3-4).
Neatlaidība un pacietība pieaug caur ticību. Ticība sev, ticība saviem mērķiem un galvenais – ticība Dievam – nodrošina „enerģiju”, kura attīsta neatlaidību ilgstošā laika posmā. “… zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma” (Jēkaba 1:3-4).
Neatlaidība un pacietība ļauj tikt galā ar nepiepildītām cerībām. Kas notiek, kad kāds nesasniedz cerēto rezultātu? Cilvēki mēdz padoties. Viņi atsakās no plāniem un seko jauniem. Vai arī viņi var pieķerties saviem mērķiem, cerības dzīti, ka kādu dienu mērķi tiks sasniegti. Tas ir tas, ko paveica vēstulē Ebrejiem 11. nodaļā minētie patriarhi. “Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto, tāpēc, ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību” (Ebrejiem 11:39-40).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
