Nesen savā blogā (www.bobtamasy.blogspot.com) es rakstīju par atbildību. Un šī tēma man šķiet arvien svarīgāka. Manam draugam, sarunājoties ar jaunāku uzņēmēju, jautāja, kurā vietā, salīdzinot ar citām profesionālajām iemaņām un prasmēm, viņš liktu atbildību. Jautājums radās tāpēc, ka atbildība ir kaut kas svešs daudziem topošajiem vadītājiem – un pilnīgi noteikti netiek apgūta nevienā koledžā vai biznesa skolā.
Šāds personīgās un individuālās atbildības trūkums neliek brīnīties par dažādu skandālu birumu: nopietni pārkāpumi tiek izdarīti bez mazākās nožēlas; augstākā līmeņa vadītāji saņem lielus bonusus, tajā pašā laikā viņu vadītie uzņēmumi piedzīvo neiedomājamus zaudējumus; tiek piedzīvotas ziņu virsrakstu cienīgas morālas neveiksmes. Ja neviens neliek atskaitīties un nav ļauts uzdot nepatīkamus jautājumus, ir diezgan viegli nonākt situācijā, kad, kā teikts Bībelē, “Ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs” (Soģu 21:25).
Tas attiecas uz atbildību darbā, darbību un attieksmi mājās, pat atpūtas aktivitātēm un svarīgiem finansiālajiem lēmumiem. Kā rakstīja angļu dzejnieks Džons Donns: „Nav tāda cilvēka, kas būtu kā Sala jūrā, pats par sevi; jebkurš cilvēks ir daļa no Kontinenta, daļa no Cietzemes.” Mēs varam domāt, ka mūsu ētiskie un morālie lēmumi ir neatkarīgi, bez sekām uz apkārtējiem. Patiesībā tiem ir būtiska ietekme – pozitīva vai negatīva – uz mūsu ģimenēm, draugiem, kolēģiem un uzņēmumiem.
Atklāti runājot, mēs varam būt tikai tik atbildīgi, cik vēlamies tādi būt. Daži cilvēki ir atbildīgi zināmās jomās, bet nevēlas tikt pārbaudīti citās. Rezultātā mēs novēršamies, uzzinot par vadītāju ētiskajām un morālajām neveiksmēm, pat tad, kad viņi ikdienā liekas atklāti un godīgi. Diemžēl tā notiek, kad cilvēki izvēlas būt atklāti tikai atsevišķās jomās.
Bet kāpēc mums jāvēlas ļaut cilvēkiem ielūkoties mūsu dzīvē, ļaujot piekļūt mūsu domām un aktivitātēm? Ir daudzi iemesli – tas ne tikai attur mūs no nepareizas rīcības, bet var arī veicināt vēlmi rīkoties pareizi. Pārdomājiet, ko Bībele vēsta par atbildību un tās nepieciešamību:
-Tā mums palīdz sekot vērtīgiem mērķiem un plāniem. Dažkārt nepietiek tikai ar labiem nodomiem. Mums nepieciešami draugi, pat atbildības partneri, kuriem rūp mūsu ikdiena, intereses un izaicinājumi, kuri mūs izaicina, kad nesekojam iepriekš izdiskutētiem, svarīgiem plāniem un mērķiem. Ebrejiem 10:24 mudina: „Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem.”
-Tā mūs vada svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā. Dažkārt lēmumu pieņemšana ir skaidra un vienkārša. Citkārt diemžēl tā var būt neskaidra, jo ir vairākas it kā līdzvērtīgas alternatīvas. Šādos gadījumos atbildības partneris var palīdzēt ne tikai izvērtēt iespējamos risinājumus, bet arī atklāt mūsu iekšējos motīvus. “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” (Salamana pamācības 15:22).
-Tā pasargā mūs no nepareizas rīcības. Jēkaba 5:16 mūs pārliecina: “Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu.” Tas nav jāsaprot tā, ka kādam mūs ir jāpārbauda, bet gan kā mūsu saistības, vēlēšanās saglabāt godaprātu un galu galā būt efektīviem Dieva vēstnešiem. Mērķis nav mūs ierobežot, bet gan dot labāko iespēju gūt sekmes.
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
