Kas ir Ziemsvētki?
„Ziemsvētki nāk!” tā ir noskaņa, kas skan visā pasaulē no austrumiem līdz rietumiem un no ziemeļiem līdz dienvidiem. Tas ir pamatā līksmi priecīgs laiks gan jauniem, gan pieaugušajiem, gan pat vecāka gadagājuma cilvēkiem. Bet kas ir Ziemsvētki, kādēļ tie piesaista tik lielu uzmanību? Šī diena ir īpaša jau gadsimtiem ilgi. To ir pieņēmusi galvenokārt kristīgā, kā arī pat neticīgā pasaule kā dienu, kurā ir piedzimis Kristus. Kad pasaule atzīmē šo dienu, tie neatdod godu Kristum. Viņi nepieņem Viņu kā savu Pestītāju, negodā Viņu, paklausot Viņa kalpošanai. Tie dod priekšroku dienai, nevis tam, Kura dienu viņi svin – Jēzum Kristum.
Kristus dzimšanas diena nav zināma
Divdesmit piektais decembris ir pieņemts kā diena, kad piedzima Jēzus Kristus. Un tā ievērošana ir kļuvusi par cilvēku paradumu. Bet nav neapgāžamu pierādījumu, ka mēs svinam tieši to dienu, kad mūsu Pestītājs piedzima. Vēsture mums nedod drošu pārliecību par to. Arī Bībele mums nesniedz precīzu datumu. Ja Kungs uzskatītu, ka šī informācija ir svarīga mūsu glābšanai, viņš to būtu paziņojis caur praviešiem un apustuļiem, lai mēs visu par to zinātu...
Šeit nav dievišķa svētuma šim datumam, un tas nav Dievam patīkami, ka viss, kas attiecas uz cilvēku glābšanu caur neizmērojamo upuri to labā, ir tik ļoti samaitāts. Kristum būtu jābūt visas uzmanības centrā, bet tā vietā Ziemassvētki tiek ievēroti, novēršot uzmanību no Viņa uz cilvēku, kura grēcīgā daba, nepilnīgais raksturs bija iemesls Viņa ienākšanai šajā pasaulē.
Inkarnācijas brīnišķīgais temats
Jēzus, Majestāte un Kungs no debesīm, nolika savu augsto stāvokli, atstāja savu godības troni un ienāca šajā pasaulē, nesot kritušajam, morāli pagrimušajam un grēka samaitātajam cilvēkam dievišķo palīdzību. Kristus apsedza savu dievišķumu ar cilvēcību, lai varētu aizsniegties līdz cilvēku bēdām un ciešanām, lai pieceltu kritušo. Pieņemot cilvēka dabu, Viņš pacēla cilvēces morālo vērtību līdz Dievam. Šīs lielās tēmas ir gandrīz par augstu, par dziļu, par bezgalīgu, lai ierobežotais prāts to saprastu.
Dievs kā dāvināšanas iemesls
Vecākiem vajadzētu šos jautājumus pārrunāt ar bērniem, pamācot viņus atkal un atkal, rādot paraugu pēc parauga par viņu pienākumu Dieva priekšā, ne cilvēkiem parādot cieņu un pagodinot vienam otru ar dāvanām. Viņiem vajadzētu mācīt, ka Jēzus ir pasaules Glābējs, centīgu rūpju un pārdomu objekts; ka Jēzus darbs ir lielā tēma, kam vajadzētu piesaistīt viņu uzmanību; ka dāvanas un ziedojumus vajadzētu pasniegt Jēzum. Tieši tā, kā to darīja gani un austrumu gudrie.
Līksmes un prieka diena
Tā kā divdesmit piektais decembris tiek saistīts ar Kristus dzimšanas pieminēšanu, tā kā bērni ir tikuši mācīti ar padomiem un paraugu, ka tā patiešām ir līksma un priecīga diena, jums būs grūti ignorēt šo laiku, nepievēršot tam nekādu uzmanību. Tas var tikt izmantots, lai kalpotu ļoti labam mērķim.
Pret jauniešiem ir jāizturas ļoti uzmanīgi. Viņus nevajadzētu atstāt savā vaļā Ziemsvētkos, lai viņi paši meklē savas iedomātās izpriecas; laika kavēkļus, kuri būtu kaitīgi viņu garīgumam. Vecāki var kontrolēt šo problēmu, virzot viņu prātus un piedāvājot izvēlēties Dievu un dvēseles glābšanu.
Nebūt paviršiem pret bērniem
Vēlmi pēc izklaidēm, tā vietā, lai būtu pieklusināti un ieturēti, vecākiem vajadzētu kontrolēt un vadīt ar īpašām rūpēm. Vēlme gatavot dāvanas var tikt vadīta tīrā un svētā virzienā, lai rezultāts būtu svētīgs mūsu līdzcilvēkiem, kā dēļ arī Kristus ienāca šajā pasaulē. Pašuzupurēšanās un ziedošanās raksturo šo virzienu. Padarīsim to par savu, kuri paziņojam, ka mīlam Jēzu, jo Viņā ir centrēta mūsu mūžīgās dzīvības cerība.
Jauniešus nevar piespiest būt nosvērtiem un nopietniem kā vecāka gadagājuma cilvēkiem, un bērniem nevar prasīt būt tik prātīgiem kā sirmgalvjiem. Kamēr grēcīgas izklaides ir nosodāmas, kā tam arī ir jābūt, lai vecāki, skolotāji un jauniešu vadītāji piedāvā jauniešiem to vietā ko citu, kas rada prieku un nebojā morāli. Nesasaistiet jauniešus ar nelokāmiem un stingriem likumiem un ierobežojumiem, kas varētu viņiem likt sajusties apspiestiem un vēlēties izlauzties uz neprātības un iznīcības ceļa. Ar apņēmīgu, laipnu un pārdomātu rīcību noturiet viņu prātu un gribas vadības, kontroles un pārraudzības pozīcijā tik maigi, gudri un mīloši, ka viņi vienmēr zinātu, ka jums ir labākie nodomi viņiem.
Mūžam zaļais simbols
Lai Ziemsvētkos, kuri tuvojas, vecāki neieņem pozīciju, ka egle novietota baznīcā sabatskolas skolnieku iepriecināšanai ir grēks, jo tas var tikt organizēts kā liela svētība. Paturiet viņu prātos labdarības mērķi. Šīm sanāksmēm nevajadzētu notikt ar izklaidēšanās mērķi. Lai arī būs kādi, kuru prātā šie notikumi saistīsies ar sezonas bezrūpīgo vieglprātību, citiem šis laiks var būt kā liels ieguvums. Es esmu ļoti apmierināta, ka daudzu demoralizējošu sanāksmju vietā var tikt piedāvāts šāds nevainīgs aizstājējs.
Ziemsvētki tuvojas. Lai jums visiem ir gudrība to padarīt par vērtīgu laiku. Lai vecākie draudzes locekļi apvieno savas sirdis un dvēseles ar saviem bērniem šajā šķīstajā laika pavadīšanā un spēku atgūšanā, izdomājot ceļus un idejas, kā parādīt patiesu cieņu Jēzum, pienesot dāvanas un ziedojumus. Lai ikviens atceras Dieva prasības. Viņa lieta nevar tikt virzīta uz priekšu bez jūsu palīdzības. Lai dāvanas, kuras jūs parasti dāvināt viens otram, tiek noliktas Kunga dārgumu krātuvē.
Lai katrā draudzē jūsu ziedojumi tiek nolikti zem Ziemsvētku eglītes. Lai šis dārgais simbols „mūžamzaļais koks” atklāj Dieva svēto darbu un Viņa labdarību mums; un mīlestības pilnais sirdsdarbs būs izglābt to dvēseles, kas ir tumsā. Lai jūsu rīcība ir atbilstoša jūsu ticībai... Lai debesu grāmatās ir ieraksti, ka tādi Ziemsvētki ar ziedojumiem Dieva darba atbalstīšanai un Viņa Valstības uzcelšanai vēl nav bijuši.
– Review and Herald, Dec.9, 1884
Ziemsvētku dāvanu došana
Svētku brīvdienas ar savu apdāvināšanos strauju tuvojas. Un veci un jauni uzmanīgi pārdomā, ko viņi varētu dāvināt saviem draugiem kā uzmanības apliecinājumu. Ir tik patīkami saņemt dāvanu, kaut arī mazu, no tiem, kurus mīlam. Tas ir kā apliecinājums, ka neesam aizmirsti, un šķiet, ka tā tiekam tuvināti viens otram.
Brāļi un māsas, kamēr jūs dodat dāvanas viens otram, es jums vēlos atgādināt par debesu Draugu, pret kuru jums nevajadzētu būt nevērīgiem. Vai tas nebūtu Viņam patīkami, ja jūs parādītu, ka neesat aizmirsuši Viņu? Jēzus, dzīvības Valdnieks, atdeva visu, lai sagādātu mums glābšanu...
Tas, ka saņemam svētības, ir Kristus nopelns. ... Vai lai mūsu debesu Labdaris arī nesaņemtu kādu mūsu pateicības un mīlestības atzinību? Nāciet, brāļi un māsas, nāciet ar bērniem, pat ar mazuļiem uz rokām, un pienesiet savus ziedojumus Dievam katrs pēc savām iespējām. Dziediet Viņam savās sirdīs, un lai arī jūsu lūpas atveras, slavējot Viņu...
Neaizmirst Dievu
Kamēr es skubinu jūs vispirms atnest ziedojumus Dievam, es nenoliedzu paradumu dāvināt Ziemsvētkos un Jaunajā gadā dāvanas saviem draugiem. Tas ir pareizi dāvināt viens otram mīlestības un piemiņas dāvanas, ja, to darot, mēs neaizmirstam Dievu, savu labāko Draugu. Mūsu dāvanām vajadzētu būt tādām, kas atnes patiesu labumu tās saņēmējam.
– Review and Herald, Dec.26, 1882
(Autors: Elena Vaita)
