KAM - VAI KURAM - JŪS UZTICATIES?

Mēs dzīvojam laikā, kas pilns ar izaicinājumiem un nenoteiktību, kura var sagraut pat vislielākā optimista pašpaļāvību. Tiek satricināti spēcīgi korporatīvie giganti, daži jau pilnībā brūk. Akciju tirgus, ko daudzi eksperti izmanto kā mērauklu globālajai ekonomikai, mežonīgi svārstās un krīt. Veselas nozares šūpojas uz katastrofas robežas. Kādreiz stabilās darba vietas ir apdraudētas un bezdarbs daudzkāršojas.

Ir pietiekami daudz iemeslu, lai mēs sev uzdotu jautājumu, kam īsti mēs ticam. Kad multimiljonāres megakorporācijas izplata bēdīgus finanšu ziņojumus un prognozē šausminošas nākotnes prognozes, investori zina, ka tām nevar uzticēties. Kad valdību vadītāji un „eksperti” nespēj izskaidrot mežonīgās un satraucošās pārmaiņas ekonomikā, mēs zinām, ka uz viņiem nevar paļauties. Kad darba devēji paziņo drastiskas darbinieku samazināšanas un atlaišanas, pat uzticīgie strādnieki zina, ka viņiem nevar ticēt. Mediji mūs bombardē ar bieži vien tendenciozu, izkropļotu vai pārspīlētu un nereti pretrunīgu informāciju. Un mēs zinām, ka viņiem nevar uzticēties.

Tad kam vai kuram mēs varam ticēt un uzticēties? Mēs varam būt pārpildīti ar pašapziņu un resursiem, bet ja esam godīgi, mēs apzināmies savu spēju robežas. Ļoti daudz ir ārpus mūsu kontroles. Pat sev mēs ne vienmēr varam uzticēties.

Vai nav neviena, vai nekas uz ko/kuru varam pilnībā uzticēties?

Mana personīgā pieredze ir pierādījusi, ka ir tikai viens ticības avots, kuram varam uzticēties nešauboties un nesvārstoties. Mēs šo avotu varam atrast, pēc manām domām, lieliskākajā biznesa rokasgrāmatā Bībelē. Es minēšu tikai dažus piemērus, ko Vecās Derības Salamana pamācības vēsta par to, kam mums ir jāuzticas:

Uzticies tam, ko nevari saprast. Nereti mēs atrodamies situācijās, kuras izaicina mūsu spēju saprast, liekot brīnīties, kā tas var novest pie pozitīva rezultāta. Bet, ja mēs uzticamies gādīgajam, visu zinošajam Dievam, kurš ņem aktīvu dalību mūsu dzīvēs, mēs varam būt droši, ka Viņš izdarīs vairāk, nekā mēs spējam cerēt vai iedomāties. “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas” (Salamana pamācības 3:5-6).

Uzticies pierādītiem, laika pārbaudītiem principiem. Daži Bībeli uzskata par arhaisku un neatbilstošu, bet tie, kas to uzlūko ar godīgu, atklātu skatienu, atklāj, ka tā ir svaiga un atbilstoša kā jaunākās ziņās. Izaicinājums ir šos principus apgūt un pielietot ikdienā. “Lai tava cerība būtu likta uz To Kungu - to es tev šodien atgādinu tevis paša labā” (Salamana pamācības 22:19).

Uzticies lietām, kuras ir ārpus mūsu kontroles. Daudzos nesenajos notikumos alkatība bija tā, kas kompānijas noveda pie sabrukuma. Vadītāji mēģināja, par nelaimi daudziem miljoniem cilvēku, ekonomikā manipulēt ar ierastajiem paņēmieniem. Uzticēšanās Dievam novērš nepieciešamību visu kontrolēt pašiem. “Negausis rada nesaskaņas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, būs bagātīgi apmierināts” (Salamana pamācības 28:25).

Uzticies Vienam, Kurš nekad nepievils. Pēc pieredzes mēs zinām, ka mūsu draugi un mīloši padomdevēji, par spīti labajiem nodomiem, dažkārt mūsu stāvokli pasliktina. Galu galā viņi ir „tikai cilvēki.” Bet mēs atklājam, ka, ja uzticamies Dievam - tikai Viņš mūs nekad nepieviļ. Viņa solījumi vienmēr ir patiesi. “Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts” (Salamana pamācības 29:25).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

(Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.)

ATTĪSTIET KREATIVITĀTI

Zinātnieks un Nobela prēmijas laureāts Alberts Einšteins esot teicis: “Nevienu īstu problēmu nevar atrisināt tajā pašā domāšanas līmenī, kurā mēs bijām, šo problēmu radot. Jums jāiemācās domāt jaunā veidā – nepieciešams paradigmas pārslēgs.”

Agrākās Padomju Savienības līderi to aptvēra, kad atklāja, ka, vienkārši uzcītīgāk mēģinot panākt vecās komunistiskās sistēmas darbošanos, nekas nesanāk. Bija nepieciešama pilnīgi jauna paradigma, jauns domāšanas veids un pieeja problēmām.

Esmu novērojis, ka individuālā līmenī tas notiek, kad cilvēki „iestieg” dzīvē, kas parasti ir ierobežotas domāšanas rezultāts: viņi problēmas novērtē, balstoties uz pieņēmumiem, kuri ir novecojuši. Viņi vēlas pielietot risinājumus, kuri ir bijuši efektīvi pagātnē, atsakoties atzīt, ka, lai kāds arī būtu cēlonis, šīs metodes vairs nedarbojas.

Dzīve nepārtraukti iesaista problēmu risināšanā. Kreativitāte ir atslēga risinājumam, kā no punkta A nokļūt punktā B, ja jūs nekad to neesat darījuši iepriekš. Tas ir jaunu ideju ģenerēšanas akts. Bez kreativitātes jūs riskējat novecot mūsu strauji mainīgajā darījumu pasaulē, kura, šķiet, sevi nepārtraukti atjauno.

Pretēji populārajam uzskatam, kreativitāte nav nekas mistisks. Nav nekādas slepenās receptes. Tās pamatprincips ir divu vai vairāku zināmu ideju kombinācija jaunā veidā, tādējādi radot jaunu, citu ideju. Tam ir nepieciešamas iemaņas, bet šīs iemaņas ir iespējams attīstīt un iemācīties tās pielietot, kad nepieciešams. Tā sākas ar saprašanu. “Gudrs cilvēks vienmēr ir atvērts jaunām idejām. Patiesībā viņš tās meklē.” (Salamana pamācības 18:15; tulkots no angļu val.).

PIECI PUNKTI, KURI JĀAPLŪKO JAUNRADES PROCESĀ:

PROBLĒMA JĀDEFINĒ SKAIDRI. Kas ir nepareizi? Vai arī, kas ir tā problēma, kuru jūs cenšaties atrisināt? Esiet pēc iespējas precīzi. Neskaidri definētas problēmas ir grūtāk atrisināt, jo grūti noteikt, ko īsti nepieciešams izdarīt. Vai problēma ir ražošanā... mārketingā... merčendaizingā ... vai menedžmentā?

UZSTĀDIET KONKRĒTU MĒRĶI. Ko jūs vēlaties sasniegt?

ĢENERĒJIET PĒC IESPĒJAS VAIRĀK IDEJU. Jo lielāks ideju skaits, jo labāk. Piespiediet sevi uzrakstīt vismaz 10. Pieaiciniet palīgā citus, sarīkojiet „prāta vētru.” Padariet šo procesu jautru. Atļaujiet sev būt cietsirdīgam. Izaiciniet pieņemtos likumus, uzskatus. Esat kā „norāvies no ķēdes”, aizliedziet lietot tādas frāzes kā: „Bet mēs nekad agrāk tā neesam darījuši.” Izmantojiet intuīciju. Uzdodiet daudz jautājumu. Uz mirkli aizmirstiet realitāti. Lietojiet neprātīgas asociācijas, lai stimulētu citādāku domāšanu. Piemēram, pajautājiet: „Kā šī problēma var būt tik liela kā zilonis?”

SAŠAURINIET IDEJU SKAITU LĪDZ VIENAI - VISLABĀKAJAI. Kad esat saģenerējuši tik daudz ideju, cik iespējams, tad jāpaveic liels darbs, tās izvērtējot. Vienu pēc otras atsijājot tās, kuras neļaus sasniegt jūsu mērķi, un izvēloties vienu, kura to nodrošinās.

RĪKOJIETIES! Rīkojieties tūlīt. Dodieties ceļā. Daudzi pasaules veiksmīgākie cilvēki savus panākumus guvuši, realizējot tikai vienu izcilu ideju.

(Autors: Dr. Riks Vorens; Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv )

NEAPDOMĪGI PIRKSTI VAR NOGREMDĒT KUĢUS

Elektroniskā vēstule var būt ne tikai svētība. Deviņdesmitajos gados ienākusi biznesa sabiedrībā, tā kļuvusi par visizplatītāko ātras un tiešas saziņas metodi. Darījumu cilvēks no Hamburgas var nosūtīt e-vēstuli klientam Tokijā, gandrīz momentāni un praktiski par brīvu. Vienīgais jautājums, kad klients to izlasīs un būs gatavs atbildēt.

Neskatoties uz ērtumu, tomēr tam var būt arī sliktās puses. Ja jūs vēstuli rakstāt steigā, it sevišķi, ja steigas iemesls ir dusmas, jūs ātri vien varat sākt nožēlot brīdi, kad nospiedāt pogu „Sūtīt”. Tieši tā nesen gadījās lielas kompānijas izpilddirektoram. Viņš sadusmojās uz darbiniekiem un izsūtīja vecākajiem menedžeriem ļaunu, darbinieku darba ētiku noniecinošu vēstuli. Viņš sarūgtināja tik daudzus, ka pēc neilga laika šī vēstule anonīmi nonāca kādā interneta lapā, piesaistot lielu, nevajadzīgu un pazemojošu starptautisku uzmanību.

Pirms parādījās e-pasts, mēs tikām brīdināti sargāt savu mēli. „Nepievaldītas lūpas var nogremdēt kuģus,” vēsta kāds brīdinošs teiciens. Šķiet šobrīd mums jāapdomā, kādu ļaunumu var nodarīt mūsu pirksti, transformējot mūsu domas vārdos. Kā vadītājiem un līderiem mums ir daudzas iespējas kontrolēt un pasargāt vai arī sabojāt mūsu uzņēmumu reputāciju un uzticamību. Dusmīga vēstule var izraisīt lielākus zaudējumus, kā spējam iedomāties.

Lai saglabātu savu darba vietu integritāti mums jābūt apdomīgiem ne tikai tajā, ko runājam, bet arī tajā, ko rakstām. Salamana pamācībās 21:23 teikts: „Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli." Tos pašus principus mēs varam attiecināt uz e-pastu, komentāriem internetā un citām rakstiskām saziņas formām. Lūk, vēl divas pamācības no Bībeles Vecās Derības:

Izvairies komunicēt, kad esi dusmīgs. Domas, kuras paužam dusmu laikā, vienalga, mutiski vai rakstiski, reti tiek izteiktas akurāti un iejūtīgi. Ir labāk ļaut mūsu jūtām nomierināties un tikai tad izlemt, ko teikt un kādā veidā. “Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.” (Salamana pamācības 17:27).

Neuzkuriniet konfliktu bez vajadzības. Mēs varam uzrakstīt ļoti dusmīgu e-vēstuli, lai dabūtu smagumu nost no kakla, bet šīm sajūtām var būt verbālas bumbas letāls iznākums. “Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagrauj ūdenim tā aizsprostu. Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!” (Salamana pamācības 17:14).

Pirms spiest „Sūtīt”, padomājiet par uzrakstīto, ļaujiet tam nedaudz nogulsnēties, līdz jūs nomierinieties, varbūt pat paiet nakts. Pārlasiet to, iedomājoties sevi vēstules saņēmēja vietā. Kā jūs justos, ja jums kāds to atsūtītu? Neaizbildinieties ar laika trūkumu. Ja jums nav laika, lai objektīvi novērtētu ātrās vēstules iespējamās sekas, tad kā jūs atradīsiet laiku, lai labotu tās postījumu sekas?

Neļaujiet neapdomīgiem pirkstiem nogremdēt jūsu kuģi!

(Autors: Riks Bokss; Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija)

ŠIS IR LAIKS PLĀNOŠANAI

Personīgi man šo laiku [aizejošā gada noslēgumu un jauna gada sākumu] patīk izmantot, lai atskatītos uz aizgājušo gadu un palūkotos uz sagaidāmo gadu. Tas ir laiks, kad novērtēt, vai izdevies sasniegt iecerēto un kā sadalīt spēkus nākamajām nedēļām un mēnešiem. Man plānošana un mērķu noteikšana ir ļoti cieši saistītas - mērķi izriet no vēlamajiem rezultātiem, un plānošana paredz nepieciešamos soļus, lai sasniegtu vēlamo iznākumu.

Par plānošanu un mērķu noteikšanu ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas un raksti, bet pirms vairākiem gadiem es dzirdēju ļoti koncentrētu un vienkāršu metodi: Man jānosaka 1) kur es vēlos nokļūt, 2) kā es uz turieni iešu, 3) kā es zināšu, ka esmu tur nokļuvis.

Papildus es sapratu, ka uzstādāmajiem mērķiem ir jābūt sasniedzamiem un izmērāmiem. Mērķis : „Es vēlos būt labāks cilvēks,” vai „Es vēlos uzlabot savu fizisko kondīciju,” izklausās labi, bet ir pārāk izplūdis, lai tam būtu kāda vērtība. Kā jūs zināsiet, ka šāds mērķis ir sasniegts? Precīzāk definēti mērķi palīdzēs vairāk, piemēram: „Es vēlos katru nedēļu 2 līdz 3 stundas veikt sabiedriskos darbus.” Tas gan nepasaka, kādus darbus jūs veiksiet, bet vismaz jūs varat ieplānot tiem laiku. Vai arī, ja jūs apgalvosiet: „Es līdz 1. jūlijam, 3 reizes nedēļā pildot fiziskos vingrinājumus un ievērojot diētu, vēlos zaudēt 10 kg svara,” tas kļūs par taustāmu atskaites punktu.

Tomēr pat labi un rūpīgi sastādīti plāni mēdz neizdoties. Nesenās finanšu turbulences visā pasaulē meta izaicinājumu vispedantiskākajiem plānotājiem. Tādēļ plānošanai jābūt elastīgai un nepārtrauktai. Turklāt ārēji vislabākajiem plāniem ne vienmēr ir vislabākais iznākums. Tādēļ esmu nonācis pie secinājuma, ka plānošanas procesā jāiesaista garīgā dimensija. Ja Dievs ir viszinošs un visspēcīgs, kā teikts Bībelē, tad liekas, ka pirms sākt plānot un noteikt mērķus, ir vērts pakonsultēties ar Viņu:

Apzinies, kas ir plānošanas patiesais nolūks. Dažkārt aiz labiem plāniem slēpjas ne tik labi motīvi - apmierināt savu lepnību vai sasniegt egoistiskus mērķus. Atverot savus plānus Dieva skatījumam, mēs varam novērst nepareizu motivāciju. “Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu.” (Salamana Pamācības 16:2). “Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet Tas Kungs sver sirdis.” (Salamana Pamācības 21:2).

Izmanto pareizos līdzekļus plānu realizēšanai. Ja mēs par prioritāti izvirzām Dieva gribu, Viņš palīdzēs mums plānošanā un plānu piepildīšanā. “Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (Psalmi 37:3-4).

Plānojot koncentrējies uz galveno. Mūsu plānošanas un mērķu uzstādīšanas galvenajam nolūkam vajadzētu būt Dieva gribas piepildīšanai un Dieva pagodināšanai. “Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” (Salamana Pamācības 16:3).

Meklē palīdzību, lai plāni kļūtu skaidrāki. Dažkārt mums jākoriģē darbības plānu sasniegšanai. Tā kā mēs paļaujamies uz Dieva vadību un gudrību, nepieciešamības gadījumā Viņš mūs koriģēs, pat, ja tas būs mums neizprotamā veidā. “Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.” (Salamana Pamācības 16:9).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi; Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija)

KO TU PATIESĪBĀ VĒLIES DARĪT?

Pirms kāda laika dzirdēju stāstu par diviem draugiem, kuri bija devušies makšķerēt. Viens bija pieredzējis un noķēra daudz zivju, bet otrs bija iesācējs un nenoķēra nevienu. Kad „jauniņais” prasīja draugam, kāpēc tā, tas atbildēja vienkārši un godīgi: „Es makšķerēju cītīgāk.”

Tas ir tas, kā es jūtos saistībā ar fotografēšanu. Veidojot profesionāla fotogrāfa karjeru, man šķiet, ka es fotografēju mazliet cītīgāk, kā to dara vairums cilvēku. Intensitāte nosaka atšķirību starp momentuzņēmumu izdarīšanu un fotogrāfiju veidošanu. Tā ir aizrautības, iemaņu, attieksmes, pieredzes un, iespējams, aicinājuma apvienojums.

Pēdējais minētais – aicinājums- ir svarīgākais noteikums. Esmu novērojis daudzus cilvēkus, kuri nepareizi uztvēruši aicinājumu, vai pat nav mēģinājuši to atklāt un saprast. Es bieži cilvēkiem jautāju: „Kas ir tas, ko jūs patiesībā vēlaties darīt?” Bieži vien atbilde atšķiras no tā, ko viņi dara pašreiz. Tas ir bēdīgi, iespējams, pat traģiski. Kāpēc nolemt sevi mūža garumā darīt to, ko patiesībā nevēlies?

Kādreiz es tiku uzskatīts par tagad arhaiskas tehnoloģijas, melnbaltā foto, ekspertu. Bet lietas mainās. Katru otro gadu Ķelnē notiek vispasaules foto tehnoloģiju izstāde Photokina. (2006. gadā to apmeklēja 162,000 cilvēki no152 dažādām valstīm.) Kad mēs ar sievu pirms 20 gadiem to apmeklējām, nebija ne vēsts par to, ka nākotnē fotogrāfija nesaistīsies ar filmām un ķīmiju. Tomēr šogad galvenie jaunumi saistījās ar jaunatklājumiem fotografēšanā. Viss ir kļuvis citādāks.

Tas ir iemesls tam, kāpēc man pēc 12 gadu pārtraukuma atgriežoties pie fotografēšanas, viss bija jauns un aizraujošs. Tā daudzveidība un kvalitāte, ko var panākt ar digitālajiem paņēmieniem, kas liek filmām un ķīmijai šķist kā senajiem laikiem. Tomēr arvien ir tādi, kuri uzstāj , ka jāpaliek pie vecajām vērtībām. Tie ir „izmācījušies” cilvēki, veco procesu eksperti.

“Izmācījušies” cilvēki perfekti raksturo pēdējo paaudzi. Tie, kuri mācās, ir gatavi doties uz priekšu kopā ar jauno paaudzi. Tam nav nekāda sakara ar vecumu, bet visvairāk ar attieksmi. Bībelē, Vecajā Derībā Salamana mācītāja grāmatā ir teikts, ka nav nekas muļķīgāks, kā ilgoties pēc pagājušām dienām. Gudrais lūkojas uz nākotni.

Es atklāju, ka svētdienas vakaros ar nepacietību gaidu nākamo darba dienu, lai veiktu interesantas lietas ar fotografēšanu, atjaunotajā degsmē uz seno aicinājumu, kuram sekoju ilgus gadus. Tas var nenozīmēt, ka esmu gudrs, bet noteikti, ka piederu mazākumam. Vairums cilvēku vienkārši savu laiku velta lietām, kuras patiesībā nevēlas darīt, un ilgojas pēc aiziešanas atpūtā. Viņu kreativitāte ir apspiesta jau skolā, vēlāk korporatīvā pasaule viņus jau iesprostojusi kastē.

Vai jūs esat starp izmācītajiem, tāds, kurš ir autoritāte tajā, kā jādara pa vecam? Kādēļ netiekties kļūt par tādu, kurš mācās, izvēloties meklēt jaunas idejas un jaunus to realizācijas veidus? Tad jums nākotne šķitīs aizraujoša, dodot iemeslu katru jaunu rītu no gultas celties ar entuziasmu, vēlmi sekot aicinājumam un atklāt jaunus horizontus. Tad jūs varēsiet piekrist dziesminiekam, kurš rakstīja: “Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā!” (Psalmi 118:24).

(Autors: Džims Matiss, Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija)

DAŽAS DOMAS PAR ZIEMASSVĒTKIEM

Kas ir Ziemsvētki?

„Ziemsvētki nāk!” tā ir noskaņa, kas skan visā pasaulē no austrumiem līdz rietumiem un no ziemeļiem līdz dienvidiem. Tas ir pamatā līksmi priecīgs laiks gan jauniem, gan pieaugušajiem, gan pat vecāka gadagājuma cilvēkiem. Bet kas ir Ziemsvētki, kādēļ tie piesaista tik lielu uzmanību? Šī diena ir īpaša jau gadsimtiem ilgi. To ir pieņēmusi galvenokārt kristīgā, kā arī pat neticīgā pasaule kā dienu, kurā ir piedzimis Kristus. Kad pasaule atzīmē šo dienu, tie neatdod godu Kristum. Viņi nepieņem Viņu kā savu Pestītāju, negodā Viņu, paklausot Viņa kalpošanai. Tie dod priekšroku dienai, nevis tam, Kura dienu viņi svin – Jēzum Kristum.

Kristus dzimšanas diena nav zināma

Divdesmit piektais decembris ir pieņemts kā diena, kad piedzima Jēzus Kristus. Un tā ievērošana ir kļuvusi par cilvēku paradumu. Bet nav neapgāžamu pierādījumu, ka mēs svinam tieši to dienu, kad mūsu Pestītājs piedzima. Vēsture mums nedod drošu pārliecību par to. Arī Bībele mums nesniedz precīzu datumu. Ja Kungs uzskatītu, ka šī informācija ir svarīga mūsu glābšanai, viņš to būtu paziņojis caur praviešiem un apustuļiem, lai mēs visu par to zinātu...

Šeit nav dievišķa svētuma šim datumam, un tas nav Dievam patīkami, ka viss, kas attiecas uz cilvēku glābšanu caur neizmērojamo upuri to labā, ir tik ļoti samaitāts. Kristum būtu jābūt visas uzmanības centrā, bet tā vietā Ziemassvētki tiek ievēroti, novēršot uzmanību no Viņa uz cilvēku, kura grēcīgā daba, nepilnīgais raksturs bija iemesls Viņa ienākšanai šajā pasaulē.

Inkarnācijas brīnišķīgais temats

Jēzus, Majestāte un Kungs no debesīm, nolika savu augsto stāvokli, atstāja savu godības troni un ienāca šajā pasaulē, nesot kritušajam, morāli pagrimušajam un grēka samaitātajam cilvēkam dievišķo palīdzību. Kristus apsedza savu dievišķumu ar cilvēcību, lai varētu aizsniegties līdz cilvēku bēdām un ciešanām, lai pieceltu kritušo. Pieņemot cilvēka dabu, Viņš pacēla cilvēces morālo vērtību līdz Dievam. Šīs lielās tēmas ir gandrīz par augstu, par dziļu, par bezgalīgu, lai ierobežotais prāts to saprastu.

Dievs kā dāvināšanas iemesls

Vecākiem vajadzētu šos jautājumus pārrunāt ar bērniem, pamācot viņus atkal un atkal, rādot paraugu pēc parauga par viņu pienākumu Dieva priekšā, ne cilvēkiem parādot cieņu un pagodinot vienam otru ar dāvanām. Viņiem vajadzētu mācīt, ka Jēzus ir pasaules Glābējs, centīgu rūpju un pārdomu objekts; ka Jēzus darbs ir lielā tēma, kam vajadzētu piesaistīt viņu uzmanību; ka dāvanas un ziedojumus vajadzētu pasniegt Jēzum. Tieši tā, kā to darīja gani un austrumu gudrie.

Līksmes un prieka diena

Tā kā divdesmit piektais decembris tiek saistīts ar Kristus dzimšanas pieminēšanu, tā kā bērni ir tikuši mācīti ar padomiem un paraugu, ka tā patiešām ir līksma un priecīga diena, jums būs grūti ignorēt šo laiku, nepievēršot tam nekādu uzmanību. Tas var tikt izmantots, lai kalpotu ļoti labam mērķim.

Pret jauniešiem ir jāizturas ļoti uzmanīgi. Viņus nevajadzētu atstāt savā vaļā Ziemsvētkos, lai viņi paši meklē savas iedomātās izpriecas; laika kavēkļus, kuri būtu kaitīgi viņu garīgumam. Vecāki var kontrolēt šo problēmu, virzot viņu prātus un piedāvājot izvēlēties Dievu un dvēseles glābšanu.

Nebūt paviršiem pret bērniem

Vēlmi pēc izklaidēm, tā vietā, lai būtu pieklusināti un ieturēti, vecākiem vajadzētu kontrolēt un vadīt ar īpašām rūpēm. Vēlme gatavot dāvanas var tikt vadīta tīrā un svētā virzienā, lai rezultāts būtu svētīgs mūsu līdzcilvēkiem, kā dēļ arī Kristus ienāca šajā pasaulē. Pašuzupurēšanās un ziedošanās raksturo šo virzienu. Padarīsim to par savu, kuri paziņojam, ka mīlam Jēzu, jo Viņā ir centrēta mūsu mūžīgās dzīvības cerība.

Jauniešus nevar piespiest būt nosvērtiem un nopietniem kā vecāka gadagājuma cilvēkiem, un bērniem nevar prasīt būt tik prātīgiem kā sirmgalvjiem. Kamēr grēcīgas izklaides ir nosodāmas, kā tam arī ir jābūt, lai vecāki, skolotāji un jauniešu vadītāji piedāvā jauniešiem to vietā ko citu, kas rada prieku un nebojā morāli. Nesasaistiet jauniešus ar nelokāmiem un stingriem likumiem un ierobežojumiem, kas varētu viņiem likt sajusties apspiestiem un vēlēties izlauzties uz neprātības un iznīcības ceļa. Ar apņēmīgu, laipnu un pārdomātu rīcību noturiet viņu prātu un gribas vadības, kontroles un pārraudzības pozīcijā tik maigi, gudri un mīloši, ka viņi vienmēr zinātu, ka jums ir labākie nodomi viņiem.

Mūžam zaļais simbols

Lai Ziemsvētkos, kuri tuvojas, vecāki neieņem pozīciju, ka egle novietota baznīcā sabatskolas skolnieku iepriecināšanai ir grēks, jo tas var tikt organizēts kā liela svētība. Paturiet viņu prātos labdarības mērķi. Šīm sanāksmēm nevajadzētu notikt ar izklaidēšanās mērķi. Lai arī būs kādi, kuru prātā šie notikumi saistīsies ar sezonas bezrūpīgo vieglprātību, citiem šis laiks var būt kā liels ieguvums. Es esmu ļoti apmierināta, ka daudzu demoralizējošu sanāksmju vietā var tikt piedāvāts šāds nevainīgs aizstājējs.

Ziemsvētki tuvojas. Lai jums visiem ir gudrība to padarīt par vērtīgu laiku. Lai vecākie draudzes locekļi apvieno savas sirdis un dvēseles ar saviem bērniem šajā šķīstajā laika pavadīšanā un spēku atgūšanā, izdomājot ceļus un idejas, kā parādīt patiesu cieņu Jēzum, pienesot dāvanas un ziedojumus. Lai ikviens atceras Dieva prasības. Viņa lieta nevar tikt virzīta uz priekšu bez jūsu palīdzības. Lai dāvanas, kuras jūs parasti dāvināt viens otram, tiek noliktas Kunga dārgumu krātuvē.

Lai katrā draudzē jūsu ziedojumi tiek nolikti zem Ziemsvētku eglītes. Lai šis dārgais simbols „mūžamzaļais koks” atklāj Dieva svēto darbu un Viņa labdarību mums; un mīlestības pilnais sirdsdarbs būs izglābt to dvēseles, kas ir tumsā. Lai jūsu rīcība ir atbilstoša jūsu ticībai... Lai debesu grāmatās ir ieraksti, ka tādi Ziemsvētki ar ziedojumiem Dieva darba atbalstīšanai un Viņa Valstības uzcelšanai vēl nav bijuši.

– Review and Herald, Dec.9, 1884

Ziemsvētku dāvanu došana

Svētku brīvdienas ar savu apdāvināšanos strauju tuvojas. Un veci un jauni uzmanīgi pārdomā, ko viņi varētu dāvināt saviem draugiem kā uzmanības apliecinājumu. Ir tik patīkami saņemt dāvanu, kaut arī mazu, no tiem, kurus mīlam. Tas ir kā apliecinājums, ka neesam aizmirsti, un šķiet, ka tā tiekam tuvināti viens otram.

Brāļi un māsas, kamēr jūs dodat dāvanas viens otram, es jums vēlos atgādināt par debesu Draugu, pret kuru jums nevajadzētu būt nevērīgiem. Vai tas nebūtu Viņam patīkami, ja jūs parādītu, ka neesat aizmirsuši Viņu? Jēzus, dzīvības Valdnieks, atdeva visu, lai sagādātu mums glābšanu...

Tas, ka saņemam svētības, ir Kristus nopelns. ... Vai lai mūsu debesu Labdaris arī nesaņemtu kādu mūsu pateicības un mīlestības atzinību? Nāciet, brāļi un māsas, nāciet ar bērniem, pat ar mazuļiem uz rokām, un pienesiet savus ziedojumus Dievam katrs pēc savām iespējām. Dziediet Viņam savās sirdīs, un lai arī jūsu lūpas atveras, slavējot Viņu...

Neaizmirst Dievu

Kamēr es skubinu jūs vispirms atnest ziedojumus Dievam, es nenoliedzu paradumu dāvināt Ziemsvētkos un Jaunajā gadā dāvanas saviem draugiem. Tas ir pareizi dāvināt viens otram mīlestības un piemiņas dāvanas, ja, to darot, mēs neaizmirstam Dievu, savu labāko Draugu. Mūsu dāvanām vajadzētu būt tādām, kas atnes patiesu labumu tās saņēmējam.

– Review and Herald, Dec.26, 1882

(Autors: Elena Vaita)

ZIEMASSVĒTKI UN PIETICĪBA – SAVĀDA KOMBINĀCIJA

Ziemassvētki ir neparasti svētki, jo dažādiem cilvēkiem tie nozīmē ko atšķirīgu. Garīgā līmenī tiek svinēta Jēzus Kristus dzimšana. Bībelē Viņš tiek aprakstīts kā Vārds (Jāņa 1;1,14); Dieva Jērs (Jāņa 1:29); Dieva vienpiedzimušais Dēls (Jāņa 3:16-17); Dzīvības Maize (Jāņa 6:32-35); Labais Gans (Jāņa 10:11-16); Ceļš, Patiesība un Dzīvība (Jāņa 14:6); un Vīnakoks (Jāņa 15:1-8).

Protams, Ziemassvētki tiek uztverti arī savādāk, arī kā brīvdienas, kad vairums cilvēku neatrodas darbā un to izbauda. Arī skolas ir slēgtas uz Ziemassvētku un ziemas brīvdienām, dodot gan skolniekiem, gan skolotājiem tik nepieciešamo atelpu no mācīšanās drudža. Darbavietās tiek plānotas balles un citi pasākumi aizejošā gada atcerei.

Biznesa jomā – it īpaši mazumtirdzniecībā – Ziemassvētki ir gada laiks, kad iegūst „visu vai neko”, brīdis, kad divu mēnešu laikā norit vairāk kā 50% tirdzniecības darījumu. Tas ir gada laiks, kad mārketinga speciālisti cenšas sapludināt jēdzienus vajadzības un vēlmes. Patiesībā mums vajag pārtiku, drēbes un jumtu virs galvas, bet ekonomikas izaugsmes vārdā mums tiek stāstīts, ka mums nepieciešamas tādas lietas kā video spēles, plazmas TV, jauns auto, grāmatas, DVD atskaņotājs, vairāk drēbju, īpašas smaržas un odekoloni, sporta piederumi, mēbeles, jauni mobilie telefoni, datori un citi tehnoloģiju brīnumi.

Reklāmās dominē sauklis, ka tas, kas mums ir, nav pietiekošs, ka vajag vēl un vēl, no visa kā. Ziemassvētku un pieticības līdzāspastāvēšana nav iespējama. Mārketinga darboņi vēlas, lai Ziemassvētku laiks būtu, aizņemoties nosaukumu no Džona Steinbeka stāsta - „Mūsu neapmierinātības ziema.” Tas ir laiks, kad jākoncentrējas uz saņemšanu, tāpat kā došanu.

Interesanti, ka Bībele runā par šo tēmu, liekot aktīvi tiekties pēc pieticības pasaulē, kurā liekas dabiski un pat vēlami justies neapmierinātam. Lūk, ko par to saka sešas 1. vēstules Timotejam, nodaļas:

Pieticības vērtība. Padomājiet par to – mēs neesam redzējuši, ka bēru procesijai sekotu kravas furgoni. Lai kādi būtu mūsu materiālie ieguvumi, tie visi paliek aiz mums, kad mēs nomirstam. Tātad mērķis nav iegūt materiālos labumus, bet gan balvu par laba darīšanu. Mūsu dzīves laikā kāroto mantu vērtība izzudīs, kad mēs būsim uz nāves gultas. Būtiskas būs mūsu attiecības, tas, kas paliks aiz mums cilvēkos un galu galā tas, ko mēs varam gaidīt pēc nāves. “Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1 Timotejam 6:6-8).

Neapmierinātības draudi. “Cik ir pietiekami?” reiz pajautāja bagātam biznesa vadītājam. “Tikai vēl nedaudz vairāk,” skanēja godīga atbilde. Tomēr dzīve ar šādu filozofiju ir pašsagraujoša. Dzenoties pēc vairāk, mēs nereti nenovērtējam to, kas mums jau ir, un to, ko esam sasnieguši. Nauda un materiālās lietas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, bet slimīga dzīšanās pēc tām par jebkuru cenu var būt katastrofāla. “Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1 Timotejam 6:9-10).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi; Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija)