Kādu dienu es paņēmu viņu no sagatavošanas klases un klausījos, kā viņa bez apstājas stāsta par pavadīto dienu. Viņai piemīt labākas sarunāšanās iemaņas kā daudziem man pazīstamiem pieaugušajiem. Vienu brīdi viņas stāstītais man lika skaļi iesmieties. Kad biju atguvis savaldību, es viņai teicu: „Tu esi ļoti īpaša!” Bez kavēšanās un uztverot to kā pašsaprotamu faktu, viņa atbildēja: „Vai tad tu to nezināji?”
Mana mazā mazmeita ir svētīta ar mīlošiem vecākiem un vecvecākiem, kuri bieži viņai saka, cik sevišķa viņa ir, tā, ka viņai par to nav ne mazāko šaubu. Viņa pieņem to kā faktu, tāpat kā to, ka zāle ir zaļa un debesis zilas. Diemžēl daudzi no mums, strādājot biznesa un profesionālajā pasaulē, nav tik pārliecināti par to, cik īpaši viņi ir.
Iespējams, mēs esam pārliecināti par savām unikālajām spējām un iemaņām, pieredzi un dotībām, bet vai mēs uzskatām sevi par „īpašiem”? Pārāk bieži cilvēki darba vietās tiek uzskatīti par vienreizējas lietošanas resursiem, kuri steidzīgi jānomaina, tikko to vērtība samazinās vai arī parādās kāds, kurš to pašu darbu var izdarīt par mazāku samaksu. Daži bosi rīkojas tā, it kā uzskatītu, ka komplimenti un uzslavas par labi padarītu darbu ir bez vērtības un būtu gandrīz kā aizvainojums un tādēļ nav izsakāmi.
Vismaz daži no mums, iespējams, nekad darba vietās nav dzirdējuši, cik īpaši un apdāvināti mēs esam. Tomēr ir viena vieta – Bībele, kur mēs varam redzēt, ka Dievs mūs uzskata par ļoti īpašiem un svarīgiem. Piemēram, plaši pazīstams pants vēsta: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,” (Jāņa 3:16). Pantā pieminētais “neviens” ietver arī tevi! Līdzīgi Bībele apgalvo: “Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8). Citiem vārdiem sakot, pat ja mēs neesam Dieva mīlestības cienīgi, Dievs mūs vērtē ļoti augstu. Lūk, vēl vairākas vietas par to, cik īpaši Dieva acīs mēs esam:
Dievam attiecībā uz mums ir speciāls plāns. Ilgi pirms mēs zinājām par Dievu, Viņam bija skaidrs nolūks – speciāls plāns mūsu dzīvei. “Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat… Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit ” (Jeremijas 29:11, 13).
Dievam ir speciāls aicinājums mums. Darbā un visā dzīvē, zinot, ka mums ir īpaša loma, piemērota tieši mums, var gūt īpašus panākumus, piepildījumu un prieku. Bībelē teikts, ka Kristus sekotājiem ir sagatavots ļoti sevišķs „darba apraksts”. ”Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu,…” (1. Pētera 2:4-5).
Dievam priekš mums ir speciāla vieta. Vai atceraties saviļņojumu, kad jums pirmo reizi parādīja sagatavoto darba vietu, kas speciāli sagatavota jūsu vajadzībām? Bībelē Jēzus stāsta, ka tādas pat sajūtas ir mūžībā. “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt?” (Jāņa 14:2).
(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
