Katru gadu pirmajā septembra pirmdienā ASV atzīmē tā saukto “Darba dienu”. Tā tiek raksturota kā nacionāla cieņas izrādīšana strādniekiem, kuri ir ietekmējuši valsts spēku, pārticību un labklājību. Tā ir diena, kad tiek godināts darbs un tā darītāji.
Interesanti ir tas, ka darbs netiek vispārīgi atzīts. Būtībā pret to bieži tiek raukta piere, vai arī tam tiek dota negribīga piekrišana. Visur pasaulē – vai nu birojos, vai veikalos vai arī pie darbagaldiem – miljoni cilvēku darbu uzskata par nepieciešamu ļaunumu, no kura nevar izvairīties, kā līdzekli finansiālu saistību pildīšanai un laika starp nedēļas nogalēm un brīvdienām aizpildīšanai.
Tomēr, kā to simbolizē „Darba diena”, darbu vajadzētu atzīmēt un godāt. Jā, reizēm tas var būt garlaicīgs, kaitinošs, neērts un sāpīgs – reizēm pat visas šīs lietas vienlaicīgi. Tomēr, darbs ir arī cēls, svarīgs, nepieciešams, iedvesmojošs, izaicinošs, un, praktiski runājot, veids, kā kalpot cilvēcei un pasaulei ap mums.
Šķiet, ka medijus ir pārņēmušas slavenības – kino un televīzijas aktieri, mūziķi un dziedātāji, profesionāli sportisti un atzīti autori. Taču cilvēki, kuri veic lielāko ieguldījumu sabiedrības labā, parasti strādā praktiski neviena nepazīti. Šeit var iekļaut skolotājus, zinātniekus, inženierus, biznesa vadītājus un menedžerus, datoru programmētājus, administratīvo personālu, ārstus, medmāsas, juristus, piegādātājus, pārdevējus, investīciju konsultantus, grāmatvežus, telekomunikāciju ekspertus, dizainerus, tirgotājus un daudzus, daudzus citus.
Protams, ja jūs strādājat darbu, kurš neatbilst jūsu interesēm un spējām, tas var būt nomācoši un izraisīt sarūgtinājumu. Bet darbam ir iekšēja vērtība, vai nu jums būtu vienkārši jātiek galā ar neapmierinātu klientu, jāveic pārdošanas prezentācija, vai jāvada lielu firmu apvienošana.
Bībelē varam atrast dažādus ieskatus par darba nozīmi. Apskatīsim dažus no tiem.
Darbs jau kopš radīšanas bija daļa no Dieva plāna. Jau no sākuma cilvēcei bija uzdevums pieskatīt zemi un visu, kas uz tās. Grēks – vai nepaklausība Dievam – nepazemināja darba vērtību; tas tikai padarīja to grūtāku. Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.” (1. Mozus 2:15). “Un cilvēkam Viņš sacīja: "... tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas... Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst...." (1. Mozus 3:17-19).
Darbs simbolizē īpašu pienākumu, kuru mums ir devis Dievs. Darbs sevī ietver pienākuma izjūtu, lomas, ko mēs veicam, izmantojot savas individuālās dāvanas, spējas, pieredzi un talantu. “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” (Efeziešiem 2:10).
Darbs izrāda cieņu pret Dievu. Strādāt, lai apmierinātu kādu citu cilvēku – mūsu kompānijas galvu, vai mūsu tiešos priekšniekus – ir viena lieta. Bet strādāt Dievam – tas ir augstākais mērķis un lielākā privilēģija. “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23).
Darba rezultātā tiek saņemts nodrošinājums no Dieva. No mūsu darba mēs iegūstam vai nu noteiktus produktus, vai noderīgus pakalpojumus. Bībele māca, ka Dievs apgādā jeb nodrošina savus bērnus, un visbiežāk kā līdzekli šai apgādāšanai Viņš izmanto mūsu darbu. “Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” (2. Tesaloniķiešiem 3:10).
(Autors: Roberts Dž. Tamasi)
