Cilvēka dabā ir kaut kas tāds, kas liek izvēlēties to veidu, kurā ir vismazāk pretestības, t.i., vieglo ceļu, variantu, kurā jāiegulda pēc iespējas mazāk no sevis, savām asinīm, saviem sviedriem un savām asarām. Taču vēsture māca, ka tikai retos gadījumos “ātri un vienkārši” ir bijis veids, kā sasniegt ko nozīmīgu un gūtu paliekošus panākumus.
Izklaides un mākslas sfērā mēs bieži vien dzirdam par panākumiem, kas gūti “vienas dienas laikā” – persona, kas vienā dienā bija praktiski nezināma, ir cilvēks, par kuru runā visi, nākamajā dienā, piemēram, jauns aktieris titullomā kādā kinofilmā, dziedātājs, kas iekaro topu virsotnes, rakstnieks, kura grāmata gūst plašu sabiedrības atbalstu. Tādējādi viņi ātri vien pārtop slavenībās.
Taču mēs visi zinām, ka, lai gan cilvēks var kļūt no nevienam nezināma par zvaigzni viena acu mirkļa laikā, jāiegulda liels darbs, jāpārvar dažnedažādas grūtības un jāpavada ilgs laiks gatavojoties, lai būtu iespējams gūt šos panākumus “vienas dienas laikā”.
Viens no maniem draugiem, Gerijs Haifilds, ir tam lielisks piemērs. Savā grāmatā “Kad ‘gribu!’ kļūst par ‘vajag!’” Gerijs apraksta savu ļoti sarežģīto bērnību, iekļaujot tur dažus sirdi plosošus atgadījumus. Gerijs kā jauns pieaugušais cilvēks ar sievu un trīs bērniem bija nonācis sprukās – viņam bija darbs, kurā maksāja par nostrādātajām stundām, un viņš knapi iztika ar nopelnīto. Viņš gribēju labāku dzīvi savai ģimenei, un tad viņa ‘gribu’ pārtapa par ‘vajag’, un Gerijs uzsāka ambiciozu pašizaugsmes programmu.
Gerija grāmata ne tikai atainots viņa personiskais stāsts, bet arī iekļautas dažādas mācības un gudrība, ko viņš guvis gadu laikā caur savu ieguldīto darbu, apņēmību, atteikšanos padoties un Dieva svētību un gādību. Gerija ceļš bija grūts, taču viņš atteicās samierināties ar neveiksmēm un šķietami vieglāko alternatīvu uzskatīt sevi par apkārtējo apstākļu “upuri”.
Rezultātā Gerija karjera mainījās no nogurdinoša, sevi nepiepildoša manuāla darba uz lieliem panākumiem tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā. Mūsdienās daudziem cilvēkiem, kas nāk no nelabvēlīgiem apstākļiem, sola “tiesības”, taču viņš saprata, ka viņa patiesās tiesības ir izmantot Dieva piešķirtos talantus un prasmes, lai saprastu savus personīgo un profesionālos mērķus un sapņus. Šodien Gerijs cenšas palīdzēt citiem, kas nonākuši līdzīgos apstākļos. Bībelē daudz par to rakstīts gan garīgā, gan darba izpratnē. Šeit ir daži piemēri:
Ciešanas ir tamdēļ, lai padarītu mūs stiprākus. Grūtības var veidot izturību tāda pat veidā, kā gadiem ilgi treniņi ļauj augstas klases sportistiem sasniegt pasaules līmeņa. “…mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību…” (Romiešiem 5:3-4).
Nav tāda lieta kā “ātrs labums”. Daudzi cilvēki panākumus un atalgojumu grib gūt uzreiz un bez nekādām grūtībām. Taču bieži vien plāna izstrāde, pat ja tā prasa laiku un dažādu izaicinājumu pārvarēšanu, lai to izdarītu, var izrādīties atalgojoša pati par sevi. “Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks” (Salamana Pamācības 21:5).
Grūtības mūs veido un padara labākus. Kāpurs saskaras ar lielām grūtībām, cenšoties izkļūt no kūniņas pēc pārtapšanas par tauriņu, taču tā grūtības tiek atalgotas, kad viņš majestātiski lidinās pa gaisu. Līdzīgi smags darbs padara mūs par tiem, kas mēs esam, un par tiem, kas mēs būsim. “Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma” (Jēkaba 1:2-4).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
