Ja es jums jautātu, kas ir jūsu priekšnieks, ko jūs man atbildētu? Jūs varētu teikt “Es atskaitos valdes priekšsēdētājam (vai uzņēmuma īpašniekam)”. Kāds cits varētu sacīt “Man ir jāatskaitās valdei” vai “Mans boss ir mani klienti”.
Raugoties no funkcionālā vai praktiskā skatu punkta, šīs atbildes šķiet labas esam. Taču es drīzāk teiktu, ka jums, ja esat kristietis un darbojaties uzņēmumā vadošā amatā vai kā menedžeris, īstais priekšnieks ir Jēzus Kristus. Bībelē ir teikts, ka jūsu uzņēmuma īstais īpašnieks ir Viņš, un Viņš ir vienkārši jūs nozīmējis par vadītāju tur.
Bībelē mēs varam lasīt: “Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam." ” (Jozuas 24:14-16). Šis fragments parāda to, kam būtu jābūt mūsu prioritātei.
Apziņa par to, kas ir jūsu patiesais priekšnieks, var būt ļoti svarīga, pieņemot lēmumus darbā. Var būt tādi brīži, kad jūsu priekšnieks, cilvēks, nonāk acīm redzamā konfliktsituācijā ar jūsu Debesu priekšnieku. Ko jūs darīsiet, kam jūs pakļausieties, kad tā notiks? Jūs ir norīkojis Dievs, taču strādājot, jūsu laicīgā (zemes) autoritāte ir jūsu priekšnieks, cilvēks.
Tad ko jūs teiksiet savam priekšniekam darbā, ja viņš jums lūgs izdarīt kaut ko neētisku, amorālu, nelegālu vai ko tādu, kas ir pretrunā ar kompānijas pamatvērtībām? Pasaule ir pilna ar uzņēmumiem, kuros pat tādi vadošie darbinieki, kas ir kristieši, pakļaujas un dara tā, kā viņiem ir sacīts. To darot, viņi parāda to, ka viņi no cilvēka bīstas vairāk nekā no Dieva.
Un kā ir situācijās, kad jūs domājat, ka jūsu uzņēmumam vajadzētu pieņemt kādu īpašu lēmumu? Piemēram, pieņemt darbā konkrētu personu? Vai jūs esat lūdzis par to, un tad rekomendējis savam laicīgajam priekšniekam pieņemt darbā šo cilvēku? Ja viņš vai viņa pēc tam saka “Nē, mēs to nevēlamies darīt”, ko jūs darāt vai sakāt pēc tam?
Es jums ieteiktu griezties atkal pie Dieva un lūgt par šo situāciju atkārtoti, lai rastu skaidru apstiprinājumu tam, ko jūs domājat, ka Dievs no jums vēlas. Tad jūs varat atkal doties pie sava priekšnieka un teikt: “Džo (vai Džoanna), es zinu, ka mēs jau par šo runājām, taču es esmu to kārtīgi apdomājis, un man šķiet, ka Dievs vēlas, lai mēs to darītu.” Ko jums vajadzētu darīt, ja priekšnieks vai valde vēl joprojām noraidītu šo rekomendāciju?
Ja vien tas nav “dzīvības vai nāves” jautājums, jūs varat pieņemt sava priekšnieka lēmumu (pakļauties viņa kā jūsu laicīgā priekšnieka autoritātei). Taču kritiskās situācijās jūs varat izlemt, ka nevēlaties vairāk strādāt kompānijā, kas pieņemt savus lēmumus nepareizu motīvu vadīti.
Daudzām problēmām biznesā nav acīm redzama risinājuma, tomēr galvenais jautājums ir un paliek: kas ir jūsu PATIESAIS priekšnieks, un vai jūs esat gatavi nerealizēt lielu darījumu vai pamest prestižu un labi apmaksātu darbu tad, ja nespējat pieņemt sava priekšnieka gala lēmumu? Dažreiz sekošana Dievam prasa lielu zemes upuri. Tāpēc mums vajadzētu būt skaidriem par to, kas mums rūp vairāk – cilvēka vai Dieva aplausi?
Autors: Leins Kreimers
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
