20. gadsimta 50. un 60. gados, kad krāsainās fotogrāfijas sāka iztrumpot melnbaltās, ekspertiem bija zināms kāds noslēpums, ko bez viņiem zināja vēl tikai daži – krāsainā filmiņa un fotopapīrs atšķirībā no melnbaltās nebija mūžīgs. (Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es savā biznesā vairākus gadus darbojos tikai ar melnbaltajām fotogrāfijām.) Šodien, kad ir pagājuši jau 30, 40 un 50 gadi, mēs savā īpašumā varam atrast miljoniem izbalējušu foto.
Man ir gadījies redzēt vēl ne pat 20 gadus vecus izbalējušus attēlus. Par laimi zinātne mums ir devusi iespēju šīs bildes saglābt un atjaunot. Fotogrāfiju restaurācijas procesā mēs attēlu varam uzdrukāt uz papīra, kura sastāvā nav skābju, ar tādu tinti, kuras pigments turas mūžīgi. Tādējādi fotoattēls var glabāties simtiem gadu.
Atjaunojot vecas un izbalējušas fotogrāfijas, es esmu patiešām cieši saistīts ar atmiņu saglabāšanu. Tas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši vizuālu attēlu pasargāšana no izzušanas. Taču akcentēt atmiņu saglabāšanu var arī savādāk, ne tikai caur fotogrāfijām. Šo var adaptēt arī biznesa un profesionālajai pasaulei.
Piemēram, dažreiz ir tā, ka kompānijai izdodas gūt panākumus, fokusējoties uz skaidru misiju, specifisku tirgu vai kādu konkrētu nišu tās industrijā. Taču, laikam ejot, pieaugot vēlmēm un cerībām, parādoties ambīcijām, cenšoties iekļauties termiņos, iespējams, arī lepnuma rezultātā kompānijas vadība var piemirst to, kas bijis panākumu pamatā. Tiekšanās pēc lielākas peļņas vai plašāka tirgus liek gaist atmiņām par to, kā viņi nokļuva pašreizējā situācijā un kas bija tā “sakne”.
Tā var notikt arī cilvēkiem pašiem par sevi. Savu izvēlēto karjeru uzsāk iedvesmas un cēlu mērķu pārpilni. Taču šī motivācija var piemirsties vai pat tikt nolikta malā, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Īstermiņa ieguvumi izslēdz ilgtermiņa atmiņas.
Var izrādīties ļoti noderīgi pielikt kopējas pūles, lai saglabātu atmiņas par to, kas ir noticis darbā un profesionālajā vidē. Tieši tāpēc rakstveidā uzrakstīta misija un periodiskas vadības sanāksmes, kurās var uzdot jautājumus, kā, piemēram, “Kāpēc mēs šeit esam”, “Ko mēs vēlamies panākt”, “Kas mums ir svarīgi”, var izrādīties ļoti vērtīgi.
Arī Bībelē runāts par to, cik svarīgi ir pasargāt atmiņas no izgaišanas. Īpaši bieži izraēļu tauta no savām atmiņām pagaist ļāva miera un labklājības laikos. Šeit būs dažas mācības šajos jautājumos no Svētajiem rakstiem.
Atcerieties pagātnes uzvaras. Mēs varam kļūt tik pārņemti ar nākotni, ka nespējam pienācīgi novērtēt mūsu pagātnes triumfus. “Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem.” (Piektā Mozus grāmata 4:9)
Atcerieties to, kas bijis jūsu panākumu pamatā. Laikam ejot, atmiņas var pazust, un mēs varam aizmirst tos līdzekļus un palīdzību, ko mēs saņēmām, tiekot līdz turienei, kur esam tagad. “Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (Piektā Mozus grāmata 8:11-14)
Autors: Džims Matiss
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
