“Ja tev būtu iespēja darīt jebko, ko tu vēlies, un nauda (finansiālā kompensācija) nebūtu problēma, vai tu vēl joprojām darītu to, ko dari patlaban?”
Kad viens mans draugs pirms vairākiem gadiem pajautāja šo jautājumu, viņš mani noķēra nesagatavotu. Es labu brīdi apdomāju, ko atbildēt, līdz beidzot atzinu, ka nedarītu gan. Šī saruna aizsāka procesu, kas noveda mani pie dramatiskām karjeras izmaiņām un atvēra durvis neiedomājamām iespējām.
Tāpēc man bija interesanti, nesen lasot cita drauga rekomendēta autora bloga ierakstu. Blogeris Sets Godins ir mārketinga konsultants, uzņēmējs un orators. Viņš rakstīja par to, cik svarīgi ir izlietot savu laiku, talantu un enerģiju gudri un tā, lai tie atmaksātos. Tas saskanēja ar manu domu gājienu pirms vairākiem gadiem, kad es saņēmu šo pēkšņo jautājumu. Godins rakstīja:
“Katru dienu tu ieguldi mazu daļiņu no sevis savā darbā, un viena no lielākajām tev pieejamajām iespējām ir iespēja izvēlēties, kur šo ieguldījumu veikt. Vai projektā, pie kura šobrīd strādā? Vai arī savā priekšniekā? Vai tas ir tā vērts?”
Ja tu ieguldīsi nepareizajā vietā nedēļu vai mēnesi, tas tevi nenogalinās. Taču, 10 gadus sniedzot savu artavu tādā lietā, kas tev nerūp, vai strādājot ar kādu, kuram tu nerūpi, - tu noteikti vari labāk.”
Jāatzīst, ka mūsdienu neskaidrajā un bieži vien limitētajā darba tirgū, darba mainīšanu nevar uztvert kā kaut ko vienkāršu. Teiciens “Labāk zīle rokā nekā mednis kokā” var tikt attiecināts uz lieliem lēmumiem karjeras jautājumos. Es vienmēr esmu domājis, ka jauna darba vieta būtu jāatrod jau pirms vecās pamešanas.
Tomēr, kā jau Godins teica, tas neattaisno to, ka mēs izšķērdējam būtisku laiku no savas darba dzīves, darot uzdevumus un izpildot pienākumus, kas šķiet bezjēdzīgi un nelietderīgi.
Organizācijā, kurā es strādāju, mēs runājam ar dažādiem biznesa un profesionālās pasaules līderiem par “tiekšanos pēc aizrautības”, vienalga, vai darbā vai, ja nepieciešams, ārpus tā. Kad mums ir iespēja darīt darbu un iesaistīties aktivitātes, kas mums šķiet aizraujošas, tas sniedz mums personīgu piepildījumu, mēs rodas apmierinājumu, kļūstam produktīvāki un vienkārši izbaudām dzīvi.
Pretēji populārajiem uzskatiem, darbs nav “nepieciešams ļaunums”. Dievs izveidoja darbu un nozīmēja cilvēkus kā tos, kam jārūpējas par Viņa izveidoto. Patiesībā Bībelē Dievs ir raksturots kā strādājošais. “Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis” (Pirmā Mozus grāmata 2:2-3). Gluži kā Dievs – tiecieties pēc aizraušanās – un tad atpūtieties.
Darbs, protams, nav viegls. Taču tas kļūst vieglāks un daudz baudāmāks ar pareizo motivāciju. Tāpēc Bībelē teikts, ka mums vajadzētu Dievam lūgt: “…un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu - to pašķir un svētī” (Psalmi 90:17). Galu galā darbs ir Dieva ideja, tāpēc vislabāk ir darīt to, ko Viņš vēlas, un darīt to tā, kā Viņš vēlas.
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
