Ja 100 uzņēmējiem lūgtu atbildēt uz jautājumu, kā, viņuprāt, varētu raksturot labu vadītāju, tad visdrīzāk varētu dzirdēt 100 citu no citas ļoti atšķirīgas atbildes. Taču šķiet, ka labāko vadītāju pazīme ir paliekošs mantojums, kura efekts jūtams vēl labu laiku pēc viņu aktīvās darbības beigšanas.
Ar spēcīgu raksturu apveltīti, apņēmīgi un mērķtiecīgi vadītāji spēj “lietas paveikt”, ar sava gribasspēka palīdzību pārvēršot vīzijas un sapņus realitātē. Taču labāks veids, kā “izmērīt” vadību parādās tikai pēc tam. Tas, cik labi vadītāji ir spējuši menedžēt savus pakļautos, atklājas pēc tam, kad viņi jau ir aizgājuši prom; to nosaka pēc atlikušā.
Savā lieliskajā grāmatā “No laba uz izcilu” Džims Kolinss apgalvo, ka paši labākie vadītāji “vēlas redzēt, ka nākamajā paaudzē viņu kompānijas darbojas vēl veiksmīgāk, apzinoties, ka lielākā daļa cilvēku nezinās to, ka panākumu sakne ir atrodama tieši viņu pūliņos.”
Kolinss arī aprakstīja “ne-tik-izcilus” vadītājus. Viņš teica: “…uztraukdamies par savu pašu reputāciju pašlabuma dēļ, (viņiem) bieži vien neizdodas uzvadīt uzņēmumu uz panākumu ceļa arī nākamajā paaudzē. Galu galā – kas gan var būt labāks apliecinājums tava paša labumam, kā tas, ka viss izjūk pēc tavas aiziešanas?”
Ir interesanti padomāt par to, kā divu ikonisku vadītāju aiziešana ietekmēja viņu dibinātos modernos uzņēmumus. Stīvs Džobss, kompānijas “Apple” līdzdibinātājs, nomira 2011. gada oktobrī. Viņa vīzija, kreativiāte un personīgā pievilcība palīdzēja “Apple” tapt par visinovatīvāko sava laika uzņēmumu. 80. gadu beigās, kad Džobss pameta “Apple”, kompānija piedzīvoja varenu klupienu, līdz viņš pēc vairākiem gadiem atkal atgriezās.
Kopš Džobsa nāves “Apple” atkal ir nācies piedzīvot zināmas grūtības, un daži eksperti spriež, vai tā spēs atgūt to stāvokli, kādā tā bija Džobsa laikā. Vai tā joprojām būs “veiksmīga arī nākamajā paaudzē”?
Šis nav domāts tāpēc, lai noniecinātu Džobsa sasniegumus, taču ne visiem vadītājiem ir vienāds iespaids ilgtermiņā.
1982. gadā Als Noivarts, vizionāri domājot, laida klajā valsts pirmo nacionālo laikrakstu “USA Today”. Laiks pierādīja, ka tam tirgus jau bija gatavs, un viņam izdevās vairot savu kapitālu, izmantojot jauno tehnoloģija, kas atviegloja laikrakstu publicēšanu viscaur ASV, no viena krasta līdz otram. Kad Noiharts pirms vairākiem mēnešiem 89 gadu vecumā nomira, viņa mantojums jau bija gatavs. Pēc viņa aktīvās darbības beigšanas “USA Today” bija nostiprinājies kā laikraksts, medijs un komunikāciju institūcija, kas tieši atbilda aprakstam “veiksmīgāks arī nākamajā paaudzē”.
Bībelē atrodami neskaitāmi piemēri “nākamās paaudzes ” domāšanai. Mozus nodeva stafeti Jozua, un Elija nodeva savu apmetni Elīsam. Vislabākais piemērs ir Jēzus Kristus, kurš nodeva Savu misiju mazai grupiņai mācekļu. Šodien neskaitāmi miljoni ir kļuvuši par uzticīgiem Jēzus sekotājiem.
Salamana Pamācībās 29:18 teikts: “Kur nav atklāsmes, tur tauta kļūst mežonīga un nevaldāma; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības!” Jēzus Saviem sekotājiem deva vienkāršu vīziju: “Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas,… tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis…” (Mateja 28:19-20) Redzams, ka viņi bija uzticīgi savam aicinājumam, un viņu misijas panākumi stiepjas cauri jau neskaitāmām paaudzēm.
Vai vadītāji tavā darbā veido un modelē savu vīziju tā, lai to varētu izmantot arī nākamās paaudzes?
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
