21.6.12

Tamborētā cerība

„Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam, lai ir gods draudzē un Kristū Jēzū uz audžu audzēm mūžu mūžos.” (Ef 3:20-21)

Londonas laikraksts Guardian ir izdarījis šādu secinājumu: „Lai arī kādi būtu Marijas D’ Antuono trūkumi, laika šķiešana starp tiem nav.” 98 gadus vecā sieviete bija viena no nedaudzajiem izdzīvojušajiem, kuri tika izvilkti no gruvešiem pēc 6,3 baļļu stiprās zemestrīces, kas satricināja Itālijas centrālo daļu. 30 tumšas, bezgalīgas stundas viņa atradās iesprostota savas mājas drupās netālu no L’ Akvilas centra. Bet viņi to atrada! Kad vecā kundze bija izvilkta drošībā apkārt stāvošā pūļa vidū, kāds pajautāja, ko viņa darīja garajās stundās, gaidot un cerot uz glābšanu. „Kā, ko darīju? Tamborēju, protams!” Pasaule ap viņu sabruka – bet 98 gadus vecā māmuļa izdzīvoja ar tamboradatu, dzijas kamolu un cerības pilnu sirdi.

„Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.” (Mateja 28:2) Viņa ienaidnieki būtu varējuši uzkraut tūkstošiem Everestu uz Jēzus kapa – bet nebūtu nekādas starpības, jo pat zemestrīce nespēj aprakt cerību. Kad Kristus iznāca no zemestrīces satricinātajām kapenēm un virs gruvešiem paziņoja: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība,” cilvēku pēdējā cerība tika padarīta droša uz mūžīgiem laikiem. Nāve var mūs aprakt, bet augšāmceltā Glābēja spēkā cerība vēl joprojām var tikt atdzīvināta.

Vai ir kas citādi, kad mums gāžas pāri krīžu miriādes, aprokot mūs zem sava spiedošā smaguma, iesprostojot gan dzīvību, gan cerību? Emocionāli, finansiāli, sociāli, fiziski un garīgi tu šobrīd vari justies ierakts gruvešos. Nav izejas no sabrukuma, nav cerības uz glābšanu, nav augšāmcelšanās apsolījuma. Bet neatkārto 11 mācekļu aritmētisko kļūdu. Viņi savā krīzē aizmirsa pieskaitīt dievišķo visvarenību. Jo tikai pēc tam viņi atklāja, ka nav svarīgi, cik smags ir akmens, kas mūs iesprosto. Augšāmceltais Kristus var to novelt!

Liec savu pirkstu uz šī augšāmcelšanās apsolījuma un tamborē savu nākotni ar jaunu cerību: „Dievs var izdarīt jebko – daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties vai uzminēt, vai prasīt savos vispārdrošākajos sapņos.” (Ef. 3:20; Message)

Autors: Dvaits Nelsons