„Jo redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā.” (Jesajas 65:17)
Pat Džons Lenons sapņoja par Debesīm, pirms mira savu asiņu peļķē uz aukstās Ņujorkas ietves. Mēnešus pirms traģiskās bojāejas viņš uzrakstīja, komponēja un dziedāja savu vispopulārāko solodarbu „Iedomājies” (Imagine). Vai starp šīs viņa kompozīcijas rindiņām tu dzirdi ilgpilno lūgumu pēc Debesīm uz zemes? „Iedomājies, ka Debesu nav. Tas ir viegli, ja pamēģināsi. Zem mums nav elles; ir tikai debesjums. Iedomājies, ka visi cilvēki dzīvo tikai šodienai. Iedomājies, ka nav nevienas valsts. To nav grūti izdarīt. Nav nekā, ko nogalināt vai par ko mirt. Un nav arī reliģijas. Iedomājies, ka visi cilvēki dzīvo mierā. Tu vari teikt, ka es esmu sapņotājs, bet neesmu tāds vienīgais. Es ceru, ka kādu dienu tu mums pievienosies, un visa pasaule dzīvos kā viens.”
Ja tikai Džons Lenons zinātu, ka tieši tādas Debesis uz zemes, par kādām viņš sapņoja, patiesībā jau sen, sen ir apsolītas! Augstāk lasāmajā Bībeles pantā Dievs pasludina, ka pēc tā, ko Lenons ar tādām ilgām vēlējās, ilgojas arī Dievs: pavisam jauna pasaule, kur viss vecais ir aizgājis uz mūžīgiem laikiem. Āmen.
Bet vai tu ievēroji, cik jauna būs nākamā zeme, ko Dievs ir apsolījis? „Agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā.” Reiz es mācījos Bībeli kopā ar vīrieti, kas lasīja šo pantu un gribēja zināt, kāpēc Dievs izdzēsīs šo pasauli no mūsu atmiņas. Bet patiesībā pravietis Jesaja izmanto valodas izteiksmes līdzekli, ko lieto arī Jeremija dažas lappuses tālāk, kur viņš raksta: „Un tas vairs nevienam nenāks prātā, un to arī vairs nepieminēs un nemeklēs.” (Jeremijas 3:16)
Citiem vārdiem sakot, kad Dievs atkārtoti radīs jaunas debesis un jaunu zemi ar jaunu sabiedrību, neviens ar ilgām nedziedās Lenona dziesmu apgrieztā virzienā: „Iedomājies, ka ir tāda slimība kā vēzis,– tas ir viegli, ja tikai tu pamēģināsi. Iedomājies, ka ir slepkavas,– un slepus notiek izvarošanas un laupīšanas. Iedomājies, ka būtu papilnam vardarbības, karu, morgu un tiesas zāļu. Tu vari teikt, ka es esmu sapņotājs, bet neesmu tāds vienīgais. Es ceru, ka kādudien mēs varēsim atgriezties atpakaļ pie vecās, sabrukušās pasaules.”
Šo veco, slimo, vārgo, disfunkcionālo, mirušo zemi neviens nekad vairs nemeklēs, pēc tās neilgosies un to nepieminēs! Tik ļoti un pamatīgi mūs būs saviļņojusi Dieva jaunā, tīrā radība, ka neviens no atpestītajiem Dieva draugiem nekad nespēs pat iedomāties aiziet pie Jēzus un lūgt, vai mēs varētu atkārtot nelietīgo sacelšanos, kas Viņam sagādāja rētas. Vai vari ko tādu iedomāties?!
Autors: Dvaits Nelsons
