Pirms dažiem gadiem viens draugs man žēlojās par vairākiem saviem darbiniekiem, ko viņš bija atlaidis pēc tam, kad tie bija ieņēmuši vienu konkrētu svarīgu amatu viņa uzņēmumā. "Viņi visi ir idioti," mans draugs teica. "Neviens no viņiem nespēja izdarīt to, ko es no viņiem gaidīju."
Noklausoties drauga stāstīto par katra darbinieku trūkumiem un zinot viņa problēmu ar perfekcionismu, es sapratu, kas ir patiesā problēmas sakne. Es biju pārliecināts, ka vainīgi bija nevis atlaistie darbinieki, bet gan pats darba devējs.
Kad mans draugs bija beidzis savu darbinieku virzienā vērsto kritiku, es maksimāli neitrālā tonī izteicu savas domas: "Es šajā visā redzu tikai vienu kopsaucēju." Viņš uzreiz saprata, ka šo savu piezīmi es attiecināju tieši uz viņu. Izvērtējot manu viedokli, viņš apņēmās būt reālistiskāks savās prasībās pret darbiniekiem. Nesen mans draugs atklāja, cik pateicīgs viņš man ir par to, ka es izteicu šo draudzīgo aizrādījumu.
Protams, es būtu varējis paklusēt un vienkārši uzklausīt mana drauga sūdzības, neizsakot savus komentārus, taču es domāju, ka viņam būtu svarīgi zināt, kā situāciju redz objektīvs vērotājs no malas. Lai gan ne vienmēr ir viegli izteikt konstruktīvu kritiku, neaizvainojot otru, dažās situācijās viegls aizrādījums ir tieši tas, kas draugam vajadzīgs.
Kā Vecajā Derībā atrodamās Salamana pamācības 28:23 māca: "Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā."
Tomēr šādām situācijām ir vēl cits aspekts – cik otrs ir gatavs pieņemt un izmantot otra ar labiem nolūkiem izteikto komentāru. Mans draugs varēja neņemt vērā manis izteikto piezīmi, ka viņš ir "kopsaucējs" neveiksmēs ar atlaistajiem darbiniekiem. Viņš rīkojās tieši pretēji – rūpīgi apdomāja manis sacīto un apņēmās situāciju labot. Turpinājumā vēl dažas domas par pārmetumiem un ieteikumiem no Salamana pamācībām:
Gatavība pieņemt palīdzību noved pie panākumiem. Patiess aizrādījums ir palīdzības izpausmes veids, jo persona, kas to izsaka, parasti vēlas palīdzēt atrast problēmai saprātīgu risinājumu, kas padarītu apmierinātas visas iesaistītās puses. Salamana pamācības 10:17 apgalvo: “Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās.” Salamana pamācības 13:18 papildina iepriekšējo: “Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”
Negribēt apdomāt laipnu kritiku ir muļķīgi. Bieži vien darbā mums gadās situācijas, kad mēs atrodamies pārāk tuvu problēmas saknei, lai spētu to apzināt un atrast pareizo risinājumu. Uzticama drauga vai kolēģa viedoklis var mums sniegt problēmas sakarā svarīgu informāciju, kuru mēs viegli varētu ignorēt vai pat nepamanīt. “Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga.” (Salamana pamācības 12:1)
Laicīgs aizrādījums var novērst postošas sekas. Ja jūs brauktu pa nepazīstamu ceļu un jums šķistu, ka nav tālu, līdz iebrauksiet grāvī, jūs vēlētos, kaut jums blakus sēdētu kāds, kas pazīst šo apvidu un varētu jūs brīdināt par potenciālajām briesmām. Tas pats ir attiecināms, ja jūs atrodaties grūta lēmuma pieņemšanas procesā. “Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.” (Salamana pamācības 13:14)
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 / www.cbmc.lv.
