„Bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst.” (Jesajas 40:31)
Izmantojiet laiku! Jēzus izteiktā analoģija saka, ka gan fiziskā, gan garīgā dzīvība tiek uzturēta līdzīgi. No tā mēs mācāmies galvenos principus, kā uzturēt jēgpilnas attiecības ar Viņu. Cik resni vai tievi gan mēs būtu, ja fiziskās barības uzņemšanai veltītu tikpat daudz laika, cik pavadām vienatnē ar Dievu?
„Būti labi, ja mēs katru dienu kādu stundu pavadītu, pārdomājot Kristus dzīvi.” („Laikmetu ilgas”, 83. lpp.) Tas nenozīmē, ka jums jāuzstāda taimeris, lai būtu droši, ka katru dienu sarunās ar Dievu pavadāt tieši 60 minūtes. Tomēr tas prasa vairāk nekā dienai paredzētā teksta izlasīšanu, kamēr roka jau satvērusi durvju rokturi. Tam nepieciešams ilgāks laiks, vismaz tik daudz, cik veltāt savām ikdienas maltītēm.
Jūs varbūt teiksit: „Man nav laika.” Atļaujiet atgādināt, ka mēs atrodam laiku tam, ko uzskatām par svarīgu. Iemesls, kāpēc daudzi katru dienu neizlieto laiku attiecībām ar Kristu ir tas, ka tam nepiešķir pārāk lielu nozīmi. Ja viņiem tas būtu svarīgi, tad arī atrastu pietiekami daudz laika.
Ja man nešķiet svarīgi izlietot laiku Kristus iepazīšanai, tad cēlonis tam varētu būt uzskats, ka es varu tikt izglābts citādāk nevis caur iepazīšanos ar Viņu. Un, ja kāds nepaļaujas uz Jēzu, tad droši vien viņš paļaujas pats uz sevi. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neizmanto laiku, lai skatītos uz Jēzu un meklētu sadraudzību ar Viņu, ir, ka viņi joprojām darbojas saskaņā ar pārliecību, ka glābšana jānotur ar pašu spēkiem.
Tiesa, regulāra laika veltīšana Kristum var kļūt arī par vienkāršu „darbu”. Bībeles lasīšana un lūgšanas ik dienas vēl negarantē garīgās dzīves veselību, tāpat kā ēšana un elpošana ik dienas vēl nenodrošina fizisko veselību. Tomēr ir skaidrs, ka bez tā jūs nevarat būt vesels!
Jāņa 17:3 teikts: „Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Dieva pazīšana ir mūžīga dzīvība un mūsu personīgo svētbrīžu mērķis.
(Autors: Moriss Vendens)
