Kad jūs moka šaubas un tumsa uzmācas jūsu dvēselei, tad vislabākais veids, kā atbrīvoties no šīs tumsas, ir palīdzības sniegšana kādam citam drosmi zaudējušam cilvēkam. Un cenšoties pacelt citus, ievērojiet, jūs paceļat paši sevi un nonākat ciešākā savienībā ar Dievu. Izturoties laipni pret citiem, jūs palīdzēsit paši sev, jo tā pati laipnība atstarosies atpakaļ uz jums. Cilvēks, kurā Kristus būs iemājojis vislielākā mērā, parādīs vismaigāko līdzjūtību pret dvēselēm, kurām vajadzīga palīdzība (..)
Kas līdzcilvēkam neparāda žēlastību, tas nevar gaidīt, ka viņu pasargās Dieva žēlastība. Viņš pats ir atkarīgs no tās žēlastības, kuru Dievs viņam stipri pavēl parādīt citiem, cenšoties pacelt ikkatru neglābtu dvēseli, kas atrodas viņa iespaida sfērā. (..)
Žēlastības parādīšana mūsu ikdienišķajās attiecībās citam pret citu ir viens no visiespaidīgākajiem līdzekļiem rakstura pilnveidošanā, jo tikai tie, kas staigā ar Kristu, var būt patiesi žēlīgi.
(Autors: Elena Vaita)
