Ko jūs zināt par aitām ? Izņemot to, ka no tām dabū vilnu un mazās aitiņas sauc par jēriem, vairums no mums diez cik daudz nezina vis. Varbūt vienīgi, ja jūs dzīvojat Jaunzēlandē, kur saskaņā ar statistiku aitu skaits pārsniedz cilvēku skaitu. Bet pirms vairākiem gadiem, kopā ar savu draugu Kenu Džonsonu rakstot grāmatu, es par šiem spalvainajiem radījumiem uzzināju vairākas intriģējošas lietas.
Kens vairākus gadus bija audzējis aitas savā „hobija” fermā, vienlaicīgi strādājot arī pilna laika darbu, un vēlējās sniegt savas atziņas grāmatā, kuru sākotnēji nosauca „Ganāmpulka raisītās pārdomas” un kuru vēlāk pēc mūsu kopīgās pārstrādes pārdēvēja „Cenšoties dzīvot ar gana sirdi”. Lūk, daži piemēri ,ko aitas iemācīja viņam un viņa ģimenei:
Zāle nav zaļāka. Ir teiciens: „Otrpus žogam zāle vienmēr ir zaļāka.” Aitas tam arī tic, kā Kens novēroja, kad kādu dienu tās burtiski iznīcināja zāli zem savām kājām, cenšoties aizsniegties pēc zāles aiz nožogojuma. Vai jums vai kādam, kuru jūs pazīstat, tā ir gadījies attiecībā uz darbu, kompāniju vai ģimeni, vienkārši tāpēc, ka alternatīva likās labāka – un tikai vēlāk atklājās, ka tā nav?
“Sekot līderim” var būt arī slikta doma. Kādu rītu mans draugs kūts durvju ailei priekšā novietoja slotas kātu. Vadošā aita pārlēca tam pāri. Tad Kens paņēma slotas kātu nost, bet sekojošās aitas turpināja tajā vietā izdarīt palēcienu, lai gan cēlonis bija novērsts. Vai jūs esat kaut ko kādreiz darījis tikai tāpēc, ka kāds cits tā dara, pat nepainteresējoties - kāpēc? Vai arī jūs sekojat vispārpieņemtajai praksei, pat nepadomājot, vai tā ir joprojām jādara?
Atstātas vienas, aitas bieži pamanās iekulties nepatikšanās. Dažkārt aitas izdomā doties patstāvīgās gaitās prom no gana uzraugošās acs. Rezultāts var būt postošs – lauzti locekļi, sapīšanās krūmos, pat apgāšanās uz muguras un nespēja tikt atpakaļ uz kājām. Bez gana savlaicīgas palīdzības, nāve ir tikai dažu minūšu attālumā.
Mēs uzskaitījām virkni citu anekdotisku gadījumu, bet pamatos Kena stāsts apliecināja Rakstu vietu Vecajā Derībā: ”Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu…” (Jesajas 53:6). Bez uzcītīga gana palīdzības aitas it viegli var iekulties lielā nelaimē.
Biznesa un profesionālajā pasaulē viens no vadītāja uzdevumiem ir kalpot kā ganam, pārraugot savas „aitas”, kā viņas tiek galā ar saviem pienākumiem. Vadītājam jānodrošina droša darba vide, jāparedz priekšā stāvošās briesmas un jāgarantē, lai darbinieks saņemtu attīstībai nepieciešamo.
Raugoties no garīgās puses, gudrs vadītājs raugās uz Jēzu Kristu, kurš raksturoja Sevi kā labo ganu: ”Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst” (Jāņa ev. 10:14). Iepriekš tajā pat nodaļā Jēzus teica: “Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm” (Jāņa ev. 10:11). Ja vien vadītāji rāda, ka viņi ir gatavi darīt visu, savus darbiniekus liekot pirmajā vietā, viņi var būt droši par uzticamiem sekotājiem.
Vai jūs kā līderi esat gatavi veikt grūto gana darbu, Gana vadībā?
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
