„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)
Ienaidnieks mūs kārdinās, taču vai mums, atsakoties kaut vismazākā lietā no stingriem, godīgiem principiem, jādod viņam iespēja nojaukt visas barjeras? Ja padosimies kaut vismazākajā lietā, viņš turpinās mūs kārdināt dažādos veidos, līdz mēs rīkosimies pretēji skaidrajiem Dieva Vārda norādījumiem, paklausot sātana prātam un viņa gribai. Sātans un viņa eņģeļu pulki pastāvīgi modri vēro un meklē līdzekļus, ar ko savaldzināt un pazudināt dvēseles, kas nostājušās zem Valdnieka Imanuēla asinīm slacītā karoga.
Jūs kādu laiku staigājāt pareizi, jūs baudījāt, ka Kungs ir labs, bet tad jūs kritāt grēkā un nonācāt tumsā. Kad kritāt kārdināšanā, jūs pārtraucāt raudzīties uz Jēzu, jūsu ticības iesācēju un pabeidzēju. Taču, atzīstot savus grēkus, ticiet, ka Dieva Vārds nekļūdās un Kungs ir uzticīgs saviem solījumiem. Jums tikpat lielā mērā nākas ticēt, ka Dievs piepildīs savus vārdus un piedos jūsu grēkus, kā jums pienākas Viņam tos izsūdzēt. Jums jātic Dievam, ka Viņš darīs tieši tā, kā apsolījis savā Vārdā, un piedos jums visus jūsu pārkāpumus.
Kā mēs lai zinām, ka Kungs ir tiešām mūsu grēkus piedodošais Pestītājs, un kā lai mēs pārbaudām šo brīnišķo žēlastību un mīlestību, kas Viņā kvēlo pret mums? Mums nešaubīgi jātic Viņa vārdiem, jātic ar satriektu un pakļāvīgu garu! Nav nekādas vajadzības pastāvīgi staigāt apkārt noskumušam, sūdzoties par saviem grēkiem, un pastāvīgi justies Dieva nopeltam. Ticiet Dieva Vārdam un raugieties uz Jēzu, kavējoties pie Viņa tikumiem un Viņa žēlastības, un sirdī radīsies pilnīga nepatika pret visu, kas ir ļauns. Tad jūs atradīsities starp tiem, kas salkst un slāpst pēc taisnības. Tomēr, jo tuvāk iepazīsimies ar Jēzu, jo skaidrāk saskatīsim savus rakstura trūkumus.
Redzot savas neveiksmes, atzīsim tās Jēzum, un patiesi satriektā garā sadarbosimies ar Svētā Gara dievišķo spēku, lai uzvarētu visu ļaunumu! Ja mēs savus grēkus izsūdzam, tad arī jātic, ka tie ir piedoti, jo apsolījums ir ļoti noteikts.
(Autore: Elena Vaita)
