Mēs dažreiz dzirdam cilvēkus sakām: “Dzīve ir maratons, nevis sprints.” Un šajā izteikumā ir daudz patiesa. Vairums cilvēku īsā laika sprīdī var izskatīties labi. Pat sprintā tas, kurš ir lēnāks, var izrauties vadībā uz soli vai diviem. Taču veiksmīgu dzīvi nemēra minūtēs, stundās vai pat dienās un nedēļās. To mēra gados. Labs starts negarantē labu finišu.
Tomēr ir viens aspekts, kas neļauj pilnībā salīdzināt dzīvi ar maratonu. Maratonā skrējēji sacenšas vienatnē. Var būt tā, ka trases malā ir cilvēki, kas uzmundrina un motivē, kā arī brīvprātīgie, kas piedāvā ūdeni vai ko citu atspirdzinošu. Taču lielākoties maratonisti neatlaidīgi cīnās savrupi, cauri sāpēm cenšoties gūt prieku sasniegt finiša līniju… vienatnē.
Tomēr reālajā dzīvē neviens nesasniedz savus mērķus un negūst panākumus tikai pats saviem spēkiem. It īpaši visveiksmīgākie cilvēki. Atzīti vadītāji, fiziķi, ievērojami izgudrotāji, slavenākie sportisti un izklaides industrijas pārstāvji – viņiem visiem, iespējams, ir bijušas vīzijas un sapņi, un viņi smagi strādāja, lai izkoptu savas prasmes un talantus, taču viņiem, visu to darot, bija nepieciešama palīdzība.
Pirms vairākiem gadiem viens no populārākajiem seriāliem ASV bija “Vientuļais reindžers”. Tajā tika attēlots kāds vientuļš cīnītājs pret noziedzību, kurš bija apņēmies izlabot visu slikto un vest ļaundarus pie taisnas tiesas. Viņam bija uzticīgs kompanjons vārdā Tonto, taču vientuļais reindžers parasti pēkšņi parādījās pilsētiņā, uzveica ļaundarus, un tad tikpat pēkšņi atstāja to, nepasakot pat ardievas. Pilsētiņas iedzīvotāji tikai skatījās viens uz otru un jautāja: “Kas gan bija tas maskotais vīrs?”
Vēsture mums māca, ka mēģināt būt “vientuļajam reindžeram” biznesa un profesionālajā pasaulē ir viens no priekšnoteikumiem neveiksmei, pat nelaimei. Mums visiem vajag atbildību, administratīvo atbalstu, uzmundrinājumu un palīdzību no cilvēkiem ar pieredzi un specializētām zināšanām, kas atšķiras no mūsējām, lai galu gala mēs sasniegtu savus mērķus. Bībelē par to ir daudz runāts. Piemēram:
Spēks ir skaitā. Komandas darbs un abpusējs atbalsts ir pazīmes panākumiem jebkurā lietā. “Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm, ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ... Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.” (Salamans Mācītājs 4:9-12) “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem…” (Ebrejiem 10:24-25)
Fokusa asināšana. Tāpat kā var uzasināt divus nažus, tos trinot vienu pret otru, arī cilvēki var uzasināt viens otru, “trinoties viens pret otru”, strādājot kopā, kas rezultātā bieži noved pie radošas un konstruktīvas mijiedarbības. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana Pamācības 27:17)
Spēju dažādība. Mums katram ir savas unikālas spējas un talanti, un, sapludinot tos kopā, mēs varam sasniegt daudz vairāk nekā strādājot vienatnē. “Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.” (1. Korintiešiem 12:4-6)
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 / www.cbmc.lv.
